Gūst atbalstu iecere par ES komisāra pretendentu lemt Saeimā (papildināts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ar opozīcijas partiju un Nacionālās apvienības balsīm Saeimas deputātu vairākums ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Eiropas Savienības komisāra kandidāta izvirzīšanas kārtībā.

„Mēs norādījām „Vienotībai" tās vietu," - tā Nacionālās apvienības piesliešanos opozīcijai balsojumā par izmaiņām Eiropas Savienības komisāra izvirzīšanas kārtībā komentēja šīs apvienības deputāts Dzintars Rasnačs. Turklāt šis nebija vienīgais balsojums ceturtdienas Saeimas plenārsēdē, kad Nacionālā apvienība kopā ar opozīciju panāca kāda likuma tālāko virzību.

Šajā Saeimas plenārsēdē Nacionālā apvienība skaidri mēģina parādīt, ka koalīcijas līgums tik tiešām vairs nav spēkā. Vismaz pagaidām. Tieši ar viņu balsīm tika atbalstīta gan „Saskaņas centra" iniciatīva mainīt Jaunatnes likumu, gan Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums iesaistīt Saeimu Eiropas Savienības komisāra izvirzīšanā. Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs saka, kas tas tā turpināsies, kamēr „Vienotība" nevirzīs izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju kārtībā:

„Šeit ir tiešā veidā „Vienotībai" norādīta tās vieta saistībā ar lēmumu, ko tā pieņēma kopā ar „Saskaņas centru". Un tas lēmums bija par termiņuzturēšanas atļauju jautājuma atlikšanu līdz laikam, kad pūcei aste ziedēs, t.i. tā paša „Saskaņa centra" un Šlesera interesēs, nekustamā īpašuma spekulantu interesēs."

Iepriekš Juridiskajā komisijā noraidītais Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu priekšlikums paredz, ka par kandidātu uz Eiropas Savienības komisāra amatu balso Saeimas deputāti. Līdz šim komisāra kandidāta izvirzīšanas kārtība Latvijas dokumentos nav atrunāta. Pēc tradīcijas to dara premjers vai visa valdība. Turklāt šo tradīciju iedibināja tieši ZZS izvirzītais premjers Indulis Emsis, kurš savulaik nominēja Ingrīdu Ūdri. Tomēr tagad šī tradīcija jālauž, uzsver Saeimas deputāts no ZZS Kārlis Seržants:

„Šis likumprojekts ir domāts tam, lai vismaz kaut kādā veidā šī eirokomisāra izraudzīšana notiktu ar kaut vismaz formālu vai nelielu diskusiju."

Tomēr kuluāros tiek runāts, ka tas varētu būt arī mēģinājums atriebties Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, jo šī ideja tika iesniegta īsi pēc tam, kad Āboltiņa atzina, ka varētu kandidēt darbam Eiropas Komisijā. Turklāt likumprojekta pretinieki norāda, ka tas daļēji neatbilst Satversmei. Būtu arī jocīgi, ka Saeimas deputāti apstiprinātu tikai kandidātu uz kādu amatu, par kuru vēlāk vēlreiz balsotu Eiropas Parlaments, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere:.

„Šeit mēs runājam par likumprojekta apstiprināšanu, kur ir skaidrs, ka tas šobrīd neatbilst Satversmei. Un likumprojekts, kurš neatbilst Satversmei, nevar tikt apstiprināts nedz pirmajā, nedz otrajā, nedz galīgajā lasījumā. Gluži vienkārši, iesniegtais projekts ir antikonstitucionāls."

Tāpat jau šobrīd nekas neliedz Saeimas Eiropas lietu komisijai iesaistīties potenciālā kandidāta iztaujāšanā un vētīšanā, piebilda Lībiņa-Egnere.

Tagad deputātiem būs jāturpina diskutēt par Eiropas Savienības komisāra izraudzīšanas kārtību, jo, lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl ir jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti