Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas virzību uz dalību organizācijā, ko viņš vada astoņus gadus, taču brīdināja, ka vēl ir darāms daudz darba.
„Igaunija ir dalībvalsts kopš 2010.gada, un Latvijas iestāšanās sākta pagājušajā gadā. Domāju, ka varam atrisināt visus tehniskos jautājumus līdz nākamā gada beigām un politiskos jautājumus atstāt uz 2016.gadu, kad, iespējams, mēs varētu pabeigt šo procesu,” sacīja OECD vadītājs.
Viņš nodēvēja to par ambiciozu, bet reālistisku mērķi. „Un man ir jāsaka, ka latvieši ir bijuši priekšzīmīgi attiecībā uz centību un apņēmību,” sacīja Gurija.
Tāpat pievienošanās procesu nākamgad varētu sākt Lietuva. Tādējādi 2017. vai 2018.gadā trīs Baltijas valstis kļūs par OECD dalībniecēm, uzsvēra organizācijas ģenerālsekretārs.
Jau ziņots, ka Latvijas iestāšanās procesa koordinators paudis, ka mērķis iestāties organizācijā jau 2016.gadā ir reāls.
Vēlāk ziņots, ka Latvijas iestāšanās termiņi OECD tika apdraudēta, jo Saeimas Tautsaimniecības komisijā pēc Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvas tika atlikta Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma tālākā virzība uz otro lasījumu. Lai Latvija spētu pierādīt atbilstību OECD, tai vajadzēja minēto likumu pieņemt galīgajā lasījumā un sagatavot atbildīgās Ekonomikas ministrijas ziņojumu jau jūlija sākumā.
OECD ir vairākus gadu desmitus sena starpvalstu organizācija. Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstu vadītāji vienojās, ka labāk ir nevis meklēt vainīgos, bet sadarboties un kļūt ekonomiski neatkarīgākiem. Šobrīd organizācijā ir 34 dalībvalstis, tostarp 21 ES dalībvalsts. Viens no organizācijas pamatprincipiem ir risināt globālus ekonomiskus jautājumus valdību dialoga un sadarbības ceļā, un organizācijas dalībvalstis diskutē par ikvienu jautājumu – ekonomiku, zinātni, izglītību, izņemot aizsardzību.