Analīzes iedzīvotāji var nodot bez maksas un pēc brīvprātības principa. Katrs testējamais saņem laboratorisko izmeklējumu komplektu ar veidlapu, pamācību, trauciņu siekalām un spirta plāksnītēm dezinfekcijai. Siekalu paraugi iedzīvotājam ir jāievāc diskrēti, vislabāk mājās.
Balvu novada pašvaldība cer, ka bezmaksas testu iespēju izmantos vismaz 3000 līdz 4000 iedzīvotāju. Testēšanas rezultātus personas uzzina jau nākamajā dienā pēc testa nodošanas, norādīja Balvu novada izpilddirektore Gunta Raibekaze.
"Mūsu Balvu novadā ir noteiktas 13 testēšanas vietas, pilsētā trīs lielāko skolu sporta zālēs, kā arī katra pagasta tautas namā. Esam uzrunājuši arī valsts un pašvaldības iestādes, uzņēmumus, dažādas organizācijas, kam piedāvāja, ka to pārstāvis var atnākt paņemt testus visam savam kolektīvam, kas testus aizpilda un viens pārstāvis kolektīva testus arī atnes atpakaļ, lai neveidojas pūlis. Skatīsimies, protams, cik daudz būs pozitīvu testu, tad pieņemsim kādus tālākos mērus," skaidroja Raibekaze.
Februāra vidū slimība uzliesmoja pansionātā “Balvi” un pašreiz divu nedēļu kumulatīvais rādītājs Balvos ir 1700 jeb četras reizes lielāks nekā vidēji Latvijā. Kopējais saslimušo skaits – 204 cilvēki. Pašlaik situācija pēc uzliesmojuma nedaudz stabilizējas, un pašvaldība gatavojas izķert citus iespējamos infekcijas perēkļus.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: “Mēs nolēmām veikt pūļa testēšanu, mudināt cilvēkus šo lietu izdarīt, lai mēs varam saprast infekciju punktus un maksimāli aptvert iedzīvotājus, kur vēl izplatījusies infekcija un maksimālā tempā ierobežot šīs lietas.”
Vairums izvēlas testus paņemt līdzi, aizpildīt mājās un atnest atpakaļ. Speciālisti iesaka – vislabāk siekalu paraugus ņemt no rīta un noteikti tos nodot atpakaļ jau aizpildīšanas dienā. Dome aicina visus iedzīvotājus piedalīties testēšanā, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgākus datus par infekcijas izplatību. Atsaucība ir cerīga. Līdz otrdienas pusčetriem pēcpusdienā bija izņemti jau 400 komplekti un 88 no tiem aizpildītā veidā nogādāti atpakaļ.
Līdzīga testu pieejamība organizēta arī Gulbenes novada pilsētā un pagastos, kur pērn kā vienā no pirmajiem novadiem ieviesa stingrākus drošības pasākumus. Atbilstoši testu rezultātiem kādus papildus lēmumus par ierobežojumiem novadā varētu pieņemt nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā. Gulbenes novada priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis (Latvijas Reģionu apvienība) gan norādīja, ka pašvaldībai nav iespēju kontrolēt, vai pacienti ar viegliem Covid-19 simptomiem ievēro pašizolāciju.
"Vēlamais mērķis ir aptvert maksimāli daudz iedzīvotāju, un, ja saslimstība ir tik augsta, kā provizoriski rāda Slimību profilakses un kontroles centra dati, tad mēģināt "izķert" šos saslimušos cilvēkus ar vieglu saslimšanu vai bez simptomiem. Taču kurš īsti kontrolē, vai šie cilvēki ievēro pašizolāciju? Šie dati ir konfidenciāli, un tos nedod pašvaldības policijai un Valsts policijai. Ja šo problēmu nerisinās, tad mēs varam ieviest “n-tos” variantus par kustības ierobežošanu un citiem pasākumiem, bet tie nekad nedos pilnu vajadzīgo efektu," norādīja Caunītis.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
