Dienas ziņas

No ieceres par tirdzniecības centra būvniecību neatkāpjas

Dienas ziņas

Labdarības maratons «Dod pieci» sākas

Meklē risinājumu komunālo maksājumu parādiem

Gulbenes novada Stradu pagastā tikai 60% iedzīvotāju nomaksā komunālos maksājumus

Gulbenes novada Stradu pagastā liela daļa no visiem dzīvokļiem pieder pašvaldībai un gandrīz puse tajos dzīvojošo nespēj pilnībā segt īres un komunālo pakalpojumu maksājumus. Šajos dzīvokļos lielākoties dzīvo maznodrošinātas ģimenes, un parādu gadījumā pašvaldība tiem piedāvā mājokli, kam īres cena ir mazāka.

Šķieneri un Stāķi ir divi no Stradu pagasta ciemiem, no Gulbenes vien dažu minūšu brauciena attālumā. Agrāk te dzīvoja daudzi, kam darbs Gulbenē, bet nu, kad iedzīvotāju skaits samazinājies, pilsētā mājokli atrast ir vieglāk un ārpus tās dzīvokļi nereti paliek tukši. Arī Šķieneru iedzīvotājs Ernests Blūmentāls pamanījis – tos piešķir ģimenēm, kas nonākušas finanšu grūtībās.

“Viņi turpina tāpat nemaksāt un dzīvo uz citu cilvēku rēķina, jo kā nekā – siltumu, elektrību, gāzi piegādā, viņi patērē, bet kas maksā? Tie, kas ir ilgdzīvotāji,” norāda Blūmentāls.

Arī Stradu pagasta vadītājs Juris Dubļinskis apstiprina – parādi par īri un komunālajiem maksājumiem lielākoties veidojas tieši šajos, sociālajos dzīvokļos. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā gan par dzīvokļa īri, gan komunālajiem maksājumiem visu nomaksāt spēj vien apmēram 60% iedzīvotāju.

Vaicāts, vai komunālie maksājumi ir pārāk lieli, Blūmentāls teic, ka tēriņi tāpat sanāk un spriež par to kvalitāti. Apkuri savā dzīvoklī ierīkojis pats, jo tā siltums lielāks nekā ar novecojušo centrālapkures sistēmu. Viņš rāda virszemes siltumvadus, kas dzīvokļos nespēj nodrošināt pat 18 grādu siltumu, bet tā vietā silda daļu pagalma.

Kad cilvēkam izveidojušies parādi, tad tam jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu, lai pārrunātu iespējamo parāda atmaksas kārtību, un kā variants tiek piedāvāts pārcelties uz citu, mazāk labiekārtotu dzīvokli, kura maksājumus cilvēks spētu atļauties.

Ja arī tad parādi veidojas – risinājums esot sociālā māja, kur virtuve vairākiem kopīga un dzīvojamā platība vēl mazāka.

Par dzīvošanu tur jāmaksā vēl mazāk un daļu dotē pašvaldība, bet šobrīd izveidotā sociālā māja jau ir pilna.

“Cilvēki ir arī nedaudz bezkaunīgi, viņi spekulē uz to, ka gan jau pašvaldība laukā neizliks,” atzīst novada sociālais dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.

Kā piespiest cilvēkus maksāt par to, ko saņem, pašvaldībā galīgā risinājuma nav, bet arvien biežāk līgumi tiek slēgti uz īsākiem termiņiem. Tas gan nenodrošina cilvēka maksātspēju, bet pašvaldībā uzskata, ka tad īrnieks tiek vairāk kontrolēts.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti