Rīkojums būs spēkā līdz 12. augustam, tas paredz, ka pašvaldība un tās padotībā esošās iestādes ievēros pastiprinātus drošības pasākumus, ierobežojumi ir līdzīgi tiem, kādi valstī bija noteikti ārkārtas situācijas laikā visā valstī. Iedzīvotājiem pakalpojumi būs pieejami elektroniski, dokumentus varēs nodot arī pastkastē pie domes ēkas. Pirmsskolas izglītības iestādēs darbosies dežūrgrupas.
Domes priekšsēdētājs, Zaļo un Zemnieku savienības biedrs Normunds Audzišs rīkojumu izdeva, jo pēdējās dienās Gulbenes novadā strauji audzis ar Covid-19 inficēto skaits. Slimības perēklis saistīts ar ieceļošanu no ārzemēm, tā norādīja Audzišs.
“Pašvaldības iestādes, kas ir pakļautībā, šos drošības pasākumus ievēros. Tātad nebūs tieša kontakta dažādu pakalpojumu saņemšanā. Pakalpojumus, protams, varēs saņemt zvanot, vienojoties,” stāstīja Audzišs.
“Tāpat pastiprināti pievērsīsimies drošības pasākumiem sociālās aprūpes centros, bērnudārzos mēs atjaunosim dežūras grupas. Attiecīgi, ja vecākiem nebūs, kur atstāt savu mazuli, pie kāda vecvecāka vai pašiem iespēja pieskatīt, tad būs iespēja vest [uz dežūras grupu]. Tāpat organizētie pasākumi novadā – gan kultūras, gan sporta, kurus organizē dome, – arī tiek uz divām nedēļām atcelti. Iesakām organizatoriem pārcelt uz datumiem, kas ir aiz 12. augusta,” informēja Audzišs.
Apmeklējuma ierobežojumi skars sociālās aprūpes centrus, muzejus, bibliotēkas, sporta centrus un tūrisma objektus, tomēr iedzīvotāji tiek aicināti ievērot distancēšanos un higiēnas prasības arī citviet.
“Bērnu laukumi būs vaļā, bet tiešām uz katra iedzīvotāja saprātīgu rīcību," uzsvēra Audzišs.
Lai arī citās pašvaldībās pie šāda inficēto skaita netika ieviesti tik stingri drošības pasākumi, Gulbenes novada pašvaldība šādi rīkojās, konsultējoties ar Slimību profilakses un kontroles centru.
“Sasaucot arī ārkārtas Civilās aizsardzības komisiju, izrunājām pasākumus, kas būtu jāievēro. Kāpēc mēs to tā izdarījām? Tāpēc, ka tiešām šis saslimstības rādītājs pēdējās dienās bija ļoti straujš, un mums kā pašvaldībai bija jāpieņem nopietni mēri," pauda Audzišs.
“Skatīsimies šajās divās nedēļās – ja situācija nepasliktināsies, tad noņemsim šos pastiprinātos drošības pasākumus,” piebilda novada priekšsēdētājs.
Ierobežojumi ietekmēs daudzu gulbeniešu ikdienu, taču izmaiņas vietējie uztver ar sapratni.
"Mēs esam jau to pieredzējuši. Man lielākais puika iet bērnudārzā. Es pati izvēlos - es nelaidīšu bērnu uz dārziņu. Domāju, ja dome liek vairāk, tad tas ir pareizi, citi aizdomāsies, ka vajag ievērot divu metru distanci," uzskata Gulbenes iedzīvotāja Tīna Brence.
"Bijām jau laikam atraduši. Bija jau brīvāk. Bērni pa āru dzīvojās. Es strādāju no mājas jau sen, darbs ir mājās. Bērnam uz skolu nav pašreiz jāiet," pastāstīja Gulbenes iedzīvotāja Aina Piltanova.
Vidzemes televīzijas satiktie vietējie atzina, ka jāpielāgojas, jo citu variantu nav.
"Mājā atnākam un uzreiz dezinficējam rokas," atklāja Gulbenes iedzīvotāja Aleksandra Bogdanova, piebilstot, ka pie piesardzības pasākumiem jau ir pieradusi.
Saziņā ar Gulbenes pašvaldības policiju Vidzemes televīzija noskaidroja – papildu pienākumu policijā šī rīkojuma dēļ neesot.
"Turpināsim strādāt ikdienas režīmā, bet joprojām neviens nav atcēlis Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kur mēs uzraugām sabiedrības pulcēšanos. Protams, brauksim, informēsim, kad redzēsim, ka pulcējas, lai ievēro distancēšanos, atgādināsim par higiēnu," uzsvēra Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons Linards.
Gulbenē brīvdienās aizvadīti arī vairāki publiskie pasākumi – pilsētas svētki un kapusvētki. Par pulcēšanos tajos vietējie iedzīvotāji sociālajos medijos izteikušies bažīgi. Tikmēr Didrihsons Linards norādīja: "Cilvēki tomēr plus mīnus bija apzinīgi. Nebija tā, ka visi vienā barā. Kaut kāda distancēšanās jau bija. Arī organizatori bija sēdvietas, paletes izvietojuši ar distanci."
Slimību profilakses un kontroles centrā norādīja, ka inficētie atrodas karantīnā un to kontaktpersonas ir apzinātas. Arī Gulbenes novada pašvaldība sola palīdzēt tiem, kuriem karantīnas laikā nav citu iespēju pārtikas un pirmās nepieciešamības preču sarūpēšanai, aicinot sazināties ar sociālo dienestu.
VARAM: Nosakot ierobežojumus, jāņem vērā cilvēktiesības
Gulbenes gadījumā pašvaldība ierobežojumus attiecinājusi tikai pati uz savu darbību, bet privātajam un nevalstiskajam sektoram tikai rekomendē ievērot piesardzību. Taču, ja, kaut hipotētiski, epidemioloģiskā situācija kādā administratīvajā teritorijā pasliktinātos – vai pašvaldība maz būtu tiesīga noteikt stingrākus ierobežojumus un aizliegt arī citus pasākumus, ja valdība nav izsludinājusi ārkārtējo situāciju? To Latvijas Televīzija lūdza komentēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktoru Māri Knoku.
"Tā ātrā variantā man būtu jāsaka, ka nebūtu tiesības tādā veidā ierobežot. Pēc ārkārtējās situācijas tika pieņemt īpašs likums – "Covid19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Tur noteikti principi, kas jāievēro valsts un pašvaldību iestādēm, nosakot ierobežojumus. Šie vispārīgie principi nosaka, ka ierobežojumus var noteikt, bet tiem jābūt samērojamiem ar cilvēktiesību ievērošanu," uzsvēra Knoks.
KONTEKSTS:
Jūlija sākumā Latvijā vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām, un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
