Vienbalsīgi un ar ziediem
Ceturtdiena. Gulbenē sākas novada domes sēde, kas ir pēdējā šim deputātu sasaukumam. Sēdi vada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa (ZZS). Dienu iepriekš domes priekšsēdētājai bija dzimšanas diena, un ar rozēm viņu sveic vietnieks un kolēģi. Pēc tam tiek apsveikti arī vairāki citi deputāti, kuriem aizvadītajās nedēļās arī bija dzimšanas dienas. Viņu vidū Gunārs Ciglis no Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienības, kuram ziedus pasniedz kolēģe no „Vienotības”, Tirzas tautas nama vadītāja Alda Alberte.
Kad ziedi pasniegti, deputāti sāk ātri virzīties cauri darba kārtības jautājumiem. Pārsvarā viss tiek atbalstīts vienbalsīgi. Gulbenes domē strādā deputāti no „Vienotības”, ZZS un Reģionu alianses, kurā ir apvienojušies bijušie Tautas partijas biedri, bet skaidri izteiktas pozīcijas un opozīcijas domē nav.
Par muzeju diskutē spraigi
Diskusijas gan sākas, kad darba kārtībā parādās jautājums par vietējā muzeja labiekārtošanu. Tiek piedāvāts izstrādāt projektu, lai bijušās muižas klētī izveidotu muzejam atbilstošu mikroklimatu. Kopējās izmaksas varētu sasniegt 160 000 latu, bet domei būtu jāmaksā mazākā daļa. Pret to iebilst kādreizējās "Swedbank" vadītājas Ingrīdas Blūmas tēvs Guntis Blūms (ZZS): „Es domāju, ka tas tikai tāpēc ir radies, ka tāda nauda kaut kur bija, paspīdēja… Projekts pats ir mērķis, nevis kādu citu mērķu sasniegšanai.”
Blūms uzskata, ka šis projekts palielinās muzeja elektrības rēķinu par 10 tūkstošiem latu gadā, un prasa muzeja direktorei, kam viņa piedāvā šo naudu atņemt. Diskusijas izbeidz kādreizējais Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse): „ Tas, kas neciena savu vēsturi, neciena savu tautu. Man ir priekšlikums izbeigt diskutēt un likt uz balsošanu.” Projekts tiek atbalstīts.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza ar savu koši sarkano kleitu, brillēm biezā rāmī un enerģisku sparu cīnīties par muzeja attīstību atsauc atmiņā kādreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu. „Mūsu iecere ir tāda, ka šajā klētī varētu būt mazlietiņ uzlaboti šie apstākļi glabāšanas un arī pašas ēkas, tad varētu to cauru gadu apmeklētāji izmantot. Arī skolu jaunatne autentiskā vidē varētu šīs programmas izmantot,” stāsta muzeja direktore.
Iepriekšējos gados bijušajā muižas klētī jau ir nomainīts jumts, atjaunots sienu apmetums un grīda, kā arī ierīkota signalizācija. „Redziet, tās pirmās divas kārtas, kas tika veiktas, neietvēra pilnīgi visu, kas būtu vajadzīgs, lai šis te krājums pienācīgi tiktu aprūpēts,” skaidro Vorza.
Tagad muzeja direktore vēlas, lai šo ēku būtu iespējam izmantot arī ziemā. Par naudu gan Valda Vorza runā nelabprāt: „Ziniet, es labprāt runāju par idejām, bet par naudām…. Lai paliek atvērts jautājums, jo patiesībā ieceru mums ir daudz." Pagaidām gan Vecgulbenes muižas klēts turpmākais remonts vēl ir tikai iecere jeb sapnis, kā saka muzeja direktore.
Jaunajam ūdensvadam slēdzas klāt kūtri
Ne mazāk spraigas diskusijas domes sēdē raisījās arī par jauno pilsētas ūdensvadu. Par Eiropas Savienības līdzekļiem izbūvētajam ūdensvadam iedzīvotāji pieslēdzās gausi, uzsver Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blūms. „Pakalpojums, protams, ir kvalitatīvs, ūdens ir kvalitatīvs, ērti būtu iedzīvotājiem, bet ir sadārdzināta tā pieslēgšanās,” spriež deputāts.
Nebūt ne lēta ir arī cena par kubikmetru. „Lielajās pilsētās visur ir zem lata. Mums ir 1,65 par ūdeni un kanalizāciju kopā. Tātad, augstais tarifs…” secina Blūms. Pieslēgšanās jaunajam ūdensvadam vidēji iedzīvotājiem maksā ap 500 latiem. „Ar pieslēgšanos ir tā, ka viss ir procesā… Pakāpeniski pieslēdzās mājas,” saka domes priekšsēdētāja, gan atzīstot, ka varbūt ne tik strauji, kā varētu vēlēties.
Vaicāta, vai Gulbene rēķinās, ka tai varētu nākties atmaksāt Eiropas fondu līdzekļus, ja ūdensvadam nebūs pieslēdzies pietiekami liels iedzīvotāju skaits, Daudziņa atbild - daļa atbildības ir jāuzņemas arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tā saskaņoja projekta saimnieciski ekonomisko pamatojumu. „Ar šo situāciju ir jārēķinās un kopā ir jādomā, ko mēs varam darīt šādā situācijā. Un nevajag to velt uz pašvaldības pleciem,” saka Daudziņa.
Jaunajam ūdensvadam neesot pieslēgusies pat pilsētas slimnīca. Tai ir sava ūdenssaimniecība, kas izmaksā lētāk.
Slimnīca taupa
Nauda Gulbenes slimnīcai patiešām nepieciešama. Pirms dažiem gadiem tā izveidoja apvienību ar Balvu slimnīcu, tomēr 2011.gadā ir izrādījies, ka abas slimnīcas ir iedzīvojušās 100 tūkstoš latu lielajā parādā. Tādēļ Gulbenē nācās atteikties no neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas.
„Neatliekamās palīdzības pakalpojumus katrā vietā, katrā pilsētā, katrā slimnīcā nodrošināt nevar. Arī Gulbenē mēs pietiekami ilgi pie tā turējāmies, lai būtu. Varbūt arī tāpēc bija tās finanšu problēmas, ar kurām mēs tagad pakāpeniski tiekam galā,” skaidro Daudziņa.
Tagad Gulbenes slimnīcā ir traumpunkts, tiek sniegta ambulatorā palīdzība un ir nodaļa cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Vilciens tikai svētku dienās
Sāpīgs zaudējums bija arī regulārās vilcienu satiksmes patraukšana, kas notika 2011.gadā. Tagad vilcieni kursē tikai svētku dienās pēc īpašā norīkojuma. Ceļš līdz Rīgai ar vilcienu gan aizņem aptuveni četras stundas - gandrīz divreiz ilgāk nekā ar automašīnu.
Dzīvību Gulbenes dzelzceļa stacijā ievieš vien slavenais Gulbenes-Alūksnes bānītis, kas kursē divreiz dienā.
Atgriežoties pilsētas centrā, kur valda lielāka cilvēku rosība, Rīgas ielā ieraugu ziedu salonu, kas pieder zemnieku saimniecībai „Krāčukakts”. „Pērk! Puķes vienmēr ir pirkuši,” saka ziedu salona vadītāja Daiga Grodne. Viņa gan atzīts, ka pērk, bet mazāk: „Ja pirms gadiem pieciem tur… piecas, septiņas, deviņas nebija problēmu, tad tagad vismaz viena, trīs puķītes. Bet tāpat puķītes pērk.”
Darbu atrast nenākas viegli
Veikalā strādā piecas darbinieces. Agrāk esot bijis vairāk, bet krīzes laikā dažus nācās atlaist. „Jauniešiem jau ļoti smagi darbu atrast. Gulbenē ļoti grūti,” atzīst Grodne.
Gandrīz pāri ielai no puķu salona atrodas arī Gulbenes Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle. Pašlaik Gulbenes novadā ir reģistrēti 1295 bezdarbnieki. Tas ir aptuveni uz pusi mazāk, nekā 2010.gadā. Tomēr skaidrojumi tam vairāki, norāda filiāles vadītājs Vladimirs Ļitviņenko: „Nu, tas varbūt daļēji skaidrojas ar to, ka sākās sezonas darbi un tādēļ varbūt tāds pieaugums. Bet kopumā rādītāji, ja ņem atsevišķi, ir samērā pozitīvi.”
Mirkli vēlāk Ļitviņenko piebilst, ka darba vietu tomēr ir maz. Lielākie novada darba devēji ir kokapstrādes uzņēmums „SWF Avoti”, tekstilrūpniecības kompānija „Nienhaus & Holz Lettland”, kā arī „Rankas piens”. Tomēr tajos patlaban ir maz brīvu vakanču. Dažas vakances gan Gulbenē pašreiz ir pieejamas.
Atgriežoties Rīgas ielā, satieku kādu ģimeni, kuri pieturā gaida autobusu. Abi pieaugušie ģimenē ir bez darba: „Ja pieredzes nav, nekur jau arī neņem…” Ģimenes tēvs apgalvo, ka viņam nav oficiāla darba stāža, jo, strādājot bez papīriem, varēja vairāk nopelnīt. Taču tagad bezdarbnieka pabalstu viņš nesaņem. Tomēr braukt strādāt ārzemēs viņš negrasās.
Pēc mirkļa satieku citu jaunu ģimeni ar bērna ratiņiem. Pēc 13 gadiem Rīgā viņi nesen ir atgriezušies dzimtajā Gulbenē un par dzīvi nesūdzas. „Man izglītība ir, darbs ir… Elektriķis. Latvenergo.”
Pāri ielai uz soliņa sēž pensionārs Andrejs Paveskis. Tāpat kā daudziem citiem gulbeniešiem viņam patīk, ka pilsētas centrā ir izremontētas ielas un daudz kas sakārtots. Tomēr pie viņa mājas asfalts esot ļoti slikts. „Lāpa visu laiku! Šogad jau kādi četri reizes lāpīja. Cik tas nemaksā? Un prasi, kad remontēs, jā, jā, šogad remontēsim, bet tas ir jau kādi četri gadi. Kāda tam nozīme visam?” noteic pensionārs.
Paveskim labāk patika kādreizējais domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Tomēr tagad viņš par Stepanovu vairs nebalsošot. „Jā, bet redziet, jāstrādā jau ir. Un nav jau arī tajā Gulbenē to cilvēku. Kam tās sešas partijas vajadzīgas? Pilnīgi pietiktu 2-3 partijas. Vajag reāli skatīties uz dzīvi. Ne jau tā, kā tagad, kaut kādus salasīsim un viss,” skaidro pensionārs.
Blakus ielā savā privātpraksē jau daudzus gadus strādā ģimenes ārste Rasma Melbikse. Viņu ļoti uztrauc pašreizējā nevienlīdzīgā attieksme pret dažādām sabiedrības grupām. No aptuveni 1800 Melbikses pacientiem mazturīgā statuss ir piešķirts vairākiem desmitiem. „Tā nevarētu būt, ka strādājošajam ir jāgaida un viņš nevar dabūt neko, un tas, kas nedara neko un arī nedarīs, tam ir viss,” saka ārste.
Ģimenes ārsti satrauc arī daudzas citas medicīnas sistēmas nejēdzības, ko radījusi valsts. Bet par pašvaldību… „Nē, pašvaldība mani pilnīgi nekādā ziņā neskar. Ne pozitīvi, ne negatīvi. Viņi par mani neinteresējas. Nekādas ietekmes, ne labas, ne sliktas, nekādas nav! Es labi, ja zinu to priekšsēdētāju, kurai šodien dzimšanas diena,” tā Melbikse.
Uzgaidāmajā telpā satieku divas sievietes - Olgu un Sandru. Olga ir kopta un nosauļojusies sieviete, kura ik pa brīdim strādā ārzemēs. Viņa stāsta, ka vīrs strādā Latvijā: „Vīram šeit ir alga. Viņš jau kādus 11-12 gadus strādā vienā uzņēmumā un alga tur aug un ir puslīdz normāla. Bet citur… es nezinu, kur te var iet strādāt. Veikalā par 250 latiem? Un arī tas, droši vien uz papīra. Uz rokas kādi 180, laikam.” Olgai ļoti patīk, ka pilsēta ir zaļa un bērni tajā var justies droši. Tomēr gribētos vairāk pasākumu bērniem.
Arī Sandra ir līdzīgās domās. Viņa pašlaik ir bezdarbniece un iztiek ar gadījuma darbiem: vasarā vāc ogas, ziemā āda zeķes. „Uz abām ar meitu 22 latus mēnesī pašvaldība piešķir, nu, un bērnu nauda 8 lati un alimentu nauda. Un pārējo, kā sanāk, tā arī domā pats,” stāsta Sandra. Pašvaldība viņai reizi gadā piešķir 80 latu pabalstu malkas iegādei.
„Kā mēs veiksim šo motivāciju tieši tiem iedzīvotājiem, kuri ir pieraduši pie regulāriem pabalstiem un vairs neskatās pēc darba? Šodien, tā, manuprāt, ir tā grūtākā lieta,” norāda domes priekšsēdētāja Daudziņa. Viņa pārliecināta, ka daļa iedzīvotāju ir pieradusi pie pabalstiem un vairs nemeklē darbu.
Šķirstot grāmatiņu ar fotogrāfijām par pieveiktajiem darbiem, ko katram deputātam uzdāvināja domes darbinieki, Daudziņa uzsver, ka padarīts ir daudz. Viņa piemin gan brīvpusdienas pirmo piecu klašu skolēniem, gan bezmaksas peldēšanas apmācību, gan pasākumus senioriem un sadarbību ar ārzemēm, gan par Eiropas līdzekļiem sakārtotu infrastruktūru.
Daudziņa stāsta par kultūras centru: „Mūsu kultūras centra atklāšana pēc renovācijas, par ko mums bijušas daudzas pārbaudes un bijusi ažiotāža nevietā. Tas ir viens no mūsu skaistākajiem objektiem un sakārtotākajiem. Pašiem ir prieks un gandarījums, jo ēka ir sakārtota visa: no jumta līdz pagrabam, pagalmu ieskaitot.” Ar vārdiem „pārbaudes un ažiotāža” viņa doma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanu pilsētas domē 2011.gadā. Toreiz aizdomās par krāpšanu tika aizturēts arī domes izpilddirektors Māris Danieks. Lieta joprojām atrodas izmeklēšanā un apsūdzības pret viņu nav izvirzītas.
Savukārt pēdējā domes sēde noslēdzās ar deputātu kopīgo fotografēšanos. Tas, kurš strādās nākamajā Gulbenes novada domes sasaukumā, būs zināms jau nedēļas beigās.
