Vasarā beigsies Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča septiņu gadu pilnvaru termiņš, tāpēc līdz otrdienas vakaram tiesas tiesnešiem bija iespēja pieteikt kandidātus, kas šo amatu ieņemtu līdz 2020.gadam. Uz otro termiņu pretendēt var arī Bičkovičs, kurš ir viens no izvirzītajiem kandidātiem. Neoficiāli zināms, ka viņu izvirzījušas divas Augstākās tiesas struktūrvienības, viena no kurām ir Krimināltiesību departaments.
Savu kandidātu ir izvirzījis arī Administratīvo lietu departaments. Tas ir departamenta tiesnesis Andris Guļāns, kurš iepriekš, no 1994. līdz 2008.gadam, bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Guļāns Latvijas Radio atklāj, ka tiesnešu kopsēdē ticis nosaukts arī departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas vārds, taču viņa tomēr neesot piekritusi kandidēt.
„Es apzinos, ka būtu ļoti jauki, ja sistēmai būtu jaunas sejas un jauni kandidāti. Dažādu iemeslu dēļ iespējami kandidāti vai nu baidās, vai ir citi iemesli, vai viņi negrib zaudēt savu profesionalitāti, strādājot tieši tiesneša darbu. Ja es redzētu, ka ir mums stiprs jauns kandidāts, es noteikti savu kandidatūru nevirzītu,” atzina Guļāns.
Bičkovičs otrdienas vakarā Latvijas Radio „Aktuālajā tematā” par konkurenci satraukts nebija: „Andris Guļāns šobrīd pārstāv to tiesnešu daļu, kas darbojas ar administratīvajām lietām. Es sākotnēji vairāk sevi pieskaitu pie tiesnešiem-kriminālistiem. Atsaucot atmiņā, kā notika manas kandidatūras apspriešana, virzīšana, tas, acīmredzot, ir tīri tradicionāli, ka katra struktūrvienība mēģina raudzīties pēc tuvāka kandidāta. Domāju, ka tas ir tikai normāli, ka mēs esam divi.”
Tikmēr, lai arī no Guļāna neizskan atklāta Bičkoviča kritika, no viņa teiktā noprotams - Augstākajā tiesā būtu nepieciešamas pārmaiņas.
„Ir svarīgi uzturēt komunikāciju starp tiesu sistēmu un sabiedrību plašākā nozīmē. Ir svarīgi, lai Augstākā tiesa būtu kā vienots tiesu sistēmas ļoti svarīgs posms. Augstākās tiesas plēnuma loma, domāju, ka ir nepietiekoši novērtēta. Un radīt arī Augstākajā tiesā radošu atmosfēru, nevis, ka kolēģi sadalās pa departamentiem un ar savām problēmām dzīvo paši, bet jāmēģina iznest tās sabiedrībā un runāt, lai varam tās atrisināt,” sacīja Guļāns.
Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns trešdienas rītā uzsvēra, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir ļoti būtisks amats, tāpēc labi, ka par to ir konkurence.
Būtiski, ka šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav tikai vienas tiesas institūcijas vadītājs, kā tas ir bijis senāk. Tagad viņam ir jāvada arī Tieslietu padome, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, tāpēc Augstākās tiesas priekšsēdētājam bieži ir jāpauž viedokļi par tiesu varas aktualitātēm un problēmām.
