Gudrona dīķus cer attīrīt līdz 2023. gada izskaņai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Jauns starts sērskābā gudrona dīķu sāgā - lai gan termiņš jau pārcelts ne reizi vien, tagad atbildīgās iestādes cer, ka darbus pilnībā izdosies pabeigt un teritorija Inčukalnā būs tīra 2023. gada beigās.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu apkārtnē atkal dzirdama darbība.

Tagad tiek solīts, ka pēc pieciem gadiem no indīgajām vielām pildītajiem dīķiem vairs nevajadzētu būt ne miņas.

“Iepirkumi ļoti ilgi notika tieši tādēļ, ka mums tas informācijas apjoms un tā darbu sarežģītība ir tāda patiešām ļoti ievērojama,” sacīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Tomēr rezultātā konkursā uzvarēja pilnsabiedrība “Inčukalns Eko”. Līgums par sanācijas darbiem noslēgts par 26 miljoniem eiro. Uzņēmums jau sācis sagatavošanas darbus teritorijā. “Maija beigās mēs varēsim jau lielā mērogā sākt neitralizēt gudronu un piegādā viņu uz “Cemex” rūpnīcu sadedzināšanai,” sacīja pilnsabiedrības “Inčukalns Eko” pārstāvis Māris Kalniņš.

Uzņēmums naftas pārstrādes rezultātā iegūto vielas jeb gudronu neitralizēs turpat teritorijā. To sajauks ar kaļķi, skaidām vai šķeldu. Bez šī procesa “Cemex” materiālu sadedzināt nevarētu.

Vietu, kur agrāk bijuši dīķi, savukārt aizbērs un apstādīs. Tomēr šādi mērķi un solījumi par teritorijas attīrīšanu nav dzirdami pirmoreiz.

Ja viss būtu noticis tā, kā plānots, tad šeit – valsts bīstamākā vides objekta vietā - jau 2015.gadā augtu zālīte.

Iepriekš par darba veikšanu atbildīga bija SIA “Skonto būve”. Tomēr uzņēmums paziņoja, ka par piešķirto finansējumu darbu paveikt nevarēs, bet Valsts vides dienests papildu līdzekļus atvēlēt vairs nepiekrita. Tā darbi apstājās, un sākās tiesvedības, kuras noslēgušās nav joprojām. Atbildīgais ministrs gan pauž ticību, ka šoreiz situācija izvērtīsies citādāk. “Pēc gadiem 10-20 šeit būs pavisam cita vieta, kas neapdraudēs ne iedzīvotāju veselību, ne vidi,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Jautājums, par ko vides aizstāvji uztraucas visvairāk, ir gudrona aizplūšana līdz tuvumā esošajai Gaujai. Darbu veicēji atzīst, ka pat pēc attīrīšanas šo procesu nenovērst, jo piesārņojums jau nonācis gruntsūdeņu dziļākajos slāņos. “Tas nav šī projekta jautājums, bet nākotnē šī problēma par tālāk plūstošo gruntsūdens piesārņojumu paliek. Šeit tiek novērsts avots, lai neturpinātos gruntsūdens piesārņojums,” pauda Kalniņš.

Padomju laikos šīs atkritumvielas karjerā vienkārši izgāztas, un tagad par vides sakopšanu kopumā jāizdod teju 58 miljoni eiro. Lielākā daļa finansējuma rasti no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti