Gruzdovs vērtēja, ka Latvijas sabiedrība lielākoties ir “padomju laika produkti”, kas mācīti nedomāt un pakļauties vienam viedoklim. Šis pirms laba laika iestrādātais mehānisms darbojas arī tagad, kad būtu jāpauž savas domas. Pats Gruzdovs Putinu uzskata par “elementāru tirānu”.
Savukārt uzņēmējs Jānis Dzenis sacīja, ka izprot Putina darbības un neuzskata, ka Krievijas prezidents rīkojas nenormāli vai ir vājprātīgs tirāns, kā par viņu tiek runāts. Pēc Dzeņa domām, manipulējot ar pieejamo informāciju, Putins tiek atspoguļots teju kā garā jucis cilvēks, kura rīcība līdzinās Hitlera darbībām, taču realitātē viņa darbība ir izprotama un atbilstoša šodienas pasaules politikai.
“Putins rīkojas atbilstoši šodienas pasaules politikai - kā valsts vadītājs, kurš cīnās par savu valsti, un cilvēki novērtē viņa darbu,” teica Dzenis.
Dzenis skaidroja, ka viena Krievijas sabiedrības daļa dzīvo nabadzībā un cīnās par dienišķo maizi, bet cita sabiedrības daļa dzīvo pārticībā un grib dzīvot vēl labāk. Tā daļa, kurai nav nekādu uzkrājumu un kurai nav, ko zaudēt krīžu vai sankciju gadījumā, saskata atšķirību starp to, kā bija padomju laikā un kāds sabrukums valstī sākās pēc tam. Tādēļ tagad, kad valstī sākas atdzimšana, viņi novērtē prezidenta darbu.
“Ja salīdzinām ar mūsu valsti, es kā Latvijas patriots un pilsonis redzu šīs pašas sabrukšanas pazīmes, bet neredzu līderi. Mēs kalpojam citiem, mums ir publisks veiksmes stāsts, (..) bet tauta vairākumā neatbalsta valdību. Savukārt Krievijā atbalsta, tāpēc domāju, mums nav jādalās pozīcijās “par” vai “pret” Putinu , bet gan vairāk jādomā par savu valsti,” pauda Dzenis, piebilstot, ka Putina tēls Latvijā tiek izmantots, lai novirzītu sabiedrības skatienus no savas valsts problēmām uz iespējamo apdraudējumu no kaimiņzemes.
Turpretī Gruzdovs kā mākslinieks vērtēja, ka īstā māksla nekad nespēlējas ar valsti, tai vienmēr ir jābūt pret sistēmu, jo patiess savas valsts patriots ir nevis tas, kurš slavē, bet gan tas, kuram sāp un kuram ir kauns par savu valsti. Viņaprāt, valstis nedrīkst saglabāt “impērisku” domāšanas veidu, kas sev līdzi atnes “reketu valsts līmenī”.
“Kamēr nesapratīsim, ka vajag divas lietas - izglītību un pensijas -, un domāsim, ka jābūt stipriem un jāiegulda ieročos, nekas nemainīsies,” prognozēja režisors.
Ziņots, ka pēc šī gada vasarā veiktajiem Levada centra pētījumiem, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atbalsta 89% kaimiņzemes iedzīvotāju.
Levada centrs veic sabiedriskās domas pētījumus, un tā reputācija saistās ar neatkarīgu un daļēji opozicionāru darbību. Pirms diviem gadiem Krievijas vara centru pasludināja par „ārvalstu aģentu”.
