"Cerību mājā" visur redzami rotājumi un pludo sutinātu skābo kāpostu smarža.
"Šobrīd pusdienas gatavojam, bet gatavojamies arī rītdienas Ziemassvētku pasākumam. Tāpēc mums būs gan vinegretam bietes un burkāni, gan šodien zupai buljoniņš, un kāpostiņi jau sautējas rītdienai," pastāstīja "Cerību mājas" aprūpētāja Inta Kalēja.
Bietes un burkānus izaudzējuši "Cerību mājas" iemītnieki – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Darbs dārzā, rūpes par mājdzīvniekiem vai strādāšana kokapstrādes darbnīcā ir daļa no pasākumiem, kas veicina mājas iemītnieku attīstību un iekļaušanos sabiedrībā.
"Mums ir dažādi klienti. Katram ir savs raksturs, savas spējas, savas prasmes, savi vaļasprieki. Ir daļa, kuriem ļoti patīk virtuvē strādāt, ēst gatavot. Daļai patīk āra darbi, bet citi ārā ne tik ļoti," pastāstīja "Cerību mājas" vadītāja Irma Kiršteina.
Ne mazāk svarīga par iespēju strādāt ir "Cerību mājas" ģimeniskā vide, īpaši tiem, kuri iepriekš mētāti no vienas dzīvesvietas uz citu, no viena pansionāta uz nākamo.
"Visu bērnību pavadīju Madonā. No Madonas atkal uz bērnunamu, no bērnunama – internātskolā, no internātskolas uz Veģu pansionātu, no Veģiem uz Iecavas pansionātu," pastāstīja "Cerību mājas" iemītnieks Andris Miezonis.
"Es te dzīvoju jau kādus trīs gadus. Ar zirgiem strādājam. Brīvajā laikā pie datora sēžu. Atpūšamies. Man patīk. Mani vecāki ir nomiruši. Man ir labs brālis Liepājā. Viņam ir liela ģimene, ļoti labs brālis. Viņš ar Ķekavas sociālajiem darbiniekiem nokārtoja šo vietu," pastāstīja "Cerību mājas" iemītnieks Dainis Slišāns.
Biedrības "Cerību spārni" izveidotajā grupu mājā patlaban ir 14 iemītnieki. Taču pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir milzīgs – ik dienas kāds zvana un interesējas par iespēju te izmitināt "mūžīgo bērnu", kura vecāki miruši, vai kādu citādu iemeslu dēļ bez dzīvesvietas palikušu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.
"Īstenībā šajā teritorijā var vēl vienu grupu māju veidot ar laiku, ja rodas šādas iespējas. Tā ir stabilitāte, ka tu zini, ka tas ir pašu, ka tu pats ieguldi. Arī šiem cilvēkiem ir drošība, ka viņi šeit var dzīvot, cik ilgi nepieciešams," skaidroja biedrības "Cerību spārni" valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina.
Pašlaik īpašums biedrībai nepieder. 2016. gadā tas nodots lietošanā ar nosacījumu, ka par īri nav jāmaksā, bet te jāsniedz šāds sociālais pakalpojums.
"Mēs esam ļoti daudz ko ieguldījuši, lai šeit tiešām būtu māju sajūta, māju vide. Gan apkārtne būtu sakopta, gan arī pašu māju mēs esam saremontējuši un izveidojuši kokapstrādes darbnīcu. Tā ka ieguldījumi šeit ir ļoti lieli. Mēs gribējām runāt [ar īpašniekiem], kas notiek tālāk, ko saimnieki plāno un domā. Viņi bija apspriedušies un piedāvā, ka mēs varam izpirkt šo māju," pastāstīja Viļķina.
Tā kā summa ir prāva – aptuveni 250 000 eiro, izpirkšanai dots ilgāks laiks, daži gadi. Tāpēc biedrība cer uz ziedotāju atbalstu, lai "Cerību mājas" iemītniekiem nebūtu jāgatavojas jauniem jurģiem.
