Gints Grūbe ir ne tikai pazīstams žurnālists un filmu nozares profesionālis, bet arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs un „Rīga 2014” mākslinieciskās padomes loceklis. Tāpat Grūbem pieder puse no producentu uzņēmuma „Mistrus Media”.
„Neatkarīgā Rīta Avīze” norādīja, ka Grūbes darbībā šajos amatos, iespējams, ir saskatāms interešu konflikts. Piemēram, vadot Filmu padomi, Grūbe kopā ar pārējiem nosaka vadlīnijas filmu projektiem, kuri būtu jāatbalsta no valsts līdzekļiem. Vēlāk viņam daļēji piederošais uzņēmums piesakās uz šo finansējumu un to arī saņem.
Grūbe šos pārmetumus pilnībā noliedz, sakot, ka viņš nekad nav piedalījies lemšanā par naudas piešķiršanu savam uzņēmumam.
„Apgalvot par kaut kādu Filmu padomes atrašanos interešu konfliktā ir vienkārši muļķīgi, jo Filmu padome ir visdemokrātiskākā institūcija. Tā ir konsultatīva institūcija, kurā neviens pārstāvis nesaņem algu. Tā ir vienkārši sava veida nozares domu apmaiņa, kur ir pārstāvētas visas nozares nevalstiskās organizācijas, visas televīzijas, Kultūrkapitāla fonda pārstāvji, kuri diskutē par stratēģijas jautājumiem, kuri ir zināmi itin visiem nozarē, kuri ir pārstāvēti vienā vai otrā, vai trešā asociācijā,” skaidroja Grūbe.
Otrais „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicētais pārmetums ir saistīts ar to, ka Grūbem daļēji piederošais uzņēmums ir saņēmis naudu par reklāmas kampaņu veidošanu no vairākām ministrijām, ko vadīja „Vienotības” un Reformu partijas ministri. Šī reklāma vēlāk tika izvietota Latvijas Televīzijā, par kuras uzraudzību Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir atbildīgs Grūbe.
Arī šeit Grūbe noliedz interešu konfliktu, sakot, ka, pirms uzsākt darbu minētajos amatos, ir konsultējies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai nepārkāptu likumu.
„Tas ir elementārs safabricējums, izskatās pēc tādas apzinātas faktu interpretācijas. Un tad paliek jautājums, kādam nolūkam un kādiem mērķiem. Padomē es atbildu par Latvijas Televīziju, un tur es esmu vadījies tikai un vienīgi pēc labas pārvaldes principiem, darījis visu, lai Televīzijas attīstība tiktu veicināta. Un tam ir arī konkrēti pozitīvi rezultāti,” uzsvēra Grūbe.
Grūbi aizstāv arī padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Viņš „Neatkarīgās” paustās aizdomas dēvē par nomelnošanas kampaņu, kas atgādina Staļina laikus. Turklāt šie pārmetumi ir parādījušās brīdī, kad no jauna ir aktualizējies jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu, saka Dimants.
„Ja ir runa par darbību NEPLP un tas ir likts virsrakstā, un tas tiek vīts kā sarkans pavediens cauri, es gan teiktu, kā baltais diegs, - tam vispār nav nekāda sakara ar to, kas tiek pārmests. Darbībai NEPLP vispār, 100% nav nekāda sakara! Līdz ar to, nav saprotams, par ko ir raksts un par ko ir stāsts,” sacīja Dimants.
Par iespējamajiem interešu konfliktiem KNAB ir uzsācis pārbaudi, apstiprina biroja pārstāve Laura Dūša. Tomēr tas nenozīmē, ka tiešām tiks atrasti kādi pārkāpumi. Grūbe norāda, ka ar viņu vēl neviens no KNAB nav sazinājies, bet viņš jau esot birojam nosūtījis vēstuli, sakot, ka vēlas iepazīties ar lietas apstākļiem.
