Pašvaldības gan taisnojas, ka nevar precīzi saplānot skolotāju atlīdzības, tāpēc nauda paliek pāri. Bet pret to iebilst Valsts kontrole. Arī pati finansējuma devēja – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – sapratusi, ka tik ievērojamu līdzekļu krāšanās kontos nav lietderīga, tāpēc nu groza noteikumus.
Tūkstošiem eiro neizlieto
Pagājušajā gadā IZM pedagogu algošanai Rīgai piešķīra vairāk nekā 95 miljonus eiro. Tomēr 31. decembrī dotāciju kontā neizlietoti bija palikuši gandrīz 750 tūkstoši eiro, kas līdz skolotāju kontiem nenonāca. Pirms gada pāri bija palikuši tikai 270 tūkstoši eiro.
Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa norāda, ka nauda kontos paliek, jo tā sākotnēji tikusi paredzēta konkrētiem mērķiem, bet tik daudz nav vajadzējis iztērēt, – piemēram, par slimo aizvietošanu vai mājapmācību finansēšanai. Savukārt atlikums būtiski audzis, jo valsts palielinājusi budžetu pedagogu algām.
"Par summas dubultošanos attiecībā pret pagājušo gadu es varu pateikt, ka arī valsts mērķdotācijas nauda ir pieaugusi. Un viennozīmīgi atalgojums daudziem pedagogiem bija lielāks, kaut gan diemžēl arī daudziem bija mazāks. Bet tomēr tā kopējā naudas plūsma uz pašvaldību bija lielāka. Tādēļ arī varam runāt, ka šī atlikuma summa palika nedaudz lielāka.
Gribu uzsvērt, ka tie ir tikai 0,8% no visas piešķirtās valsts mērķdotācijas. Ja mēs paskatāmies situāciju citās republikas pilsētās, tad tur runa ir par to, ka atlikums ir pat no 3% līdz 5%, bet Rīgai tikai 0,8%.
Mēs to uzskatām par veiksmīgu plānošanu. Šo naudiņu, kas paliek pāri, mēs ievirzām nākamajā budžeta gadā tam pašam pedagogu atalgojumam. Šī naudiņa nekur nepazūd," teica Pēterkopa.
Citas pašvaldības ar būtiski mazāku pedagogu skaitu tiešām no valsts dotācijām kontos paturējušas pat piecus un vairāk procentus no visas summas. Piemēram, Daugavpils saviem skolotājiem nav izmaksājusi 570 000 eiro, Liepāja kontos tur 455 000 eiro, Jelgava skolotājiem nav izmaksājusi 325 000 eiro. Tāpat ievērojamus atlikumus kontos veido arī novadi.
Naudas turēšanai trūkstot lietderības
To atklāj Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Izglītības ministrijas pērnā gada darba pārskatu. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa saka – tādai naudas turēšanai trūkst lietderības.
"No sākuma ir jautājums par to, kā vispār tiek plānots šīs mērķdotācijas apjoms, vai tiek izmantoti precīzi un pamatoti dati. Otrkārt, mūsuprāt, rēķinot dotāciju, kas ir nepieciešama skolotāju algām nākamajiem gadiem, šis atlikums pilnīgi noteikti būtu jāņem vērā, tas būtu jāieskaita iekšā. Līdz ar to arī nākamā gada dotācijas apmērs būtu mazāks.
Un, mūsuprāt, nav pilnīgi pamatots tas, ka laikā, kad finansējums ir nepietiekams daudzām būtiskām lietām - veselības aprūpei un tamlīdzīgi, stāv šāda patiesībā iesaldēta nauda," teica Krūmiņa.
Valsts kontrole: Atbildība gulstas uz IZM
Tāpēc IZM izstrādājusi grozījumus valdības noteikumos, paredzot, ka turpmāk pāri palikt varēs tikai līdz 1% no valsts piešķirtās naudas. Ja atlikums būs lielāks, tad pašvaldībai mērķdotācijā nākamajā tiks piešķirta attiecīgi mazāka summa.
"Vienkārši, lai tā summa tiek plānota racionāli, lai neveidojas mākslīgie uzkrājumi. Valsts nav tik bagāta, ka var atļauties turēt kontos mērķdotāciju naudu diezgan lielā apmērā," teica ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.
Valsts kontroles revidenti gan uzsver, ka atbildība par neiztērēto naudu vairāk gulstas uz nozares ministriju, nevis pašvaldībām.
Tā kā neizlietoto dotāciju apjoms pēdējā gadā kāpis par miljonu eiro, kontrolieri secina, ka IZM nav izveidojusi efektīvu un precīzu pedagogu atlīdzības plānošanas modeli.
