Valmieras pansionāta iemītnieks Pēteris Grāpēns pusdienojot stāsta, ka labprāt baudītu ko kreptīgāku un sāļāku: “Sāls jāliek klāt! Jāpērk tas laizāmais buljons, jāliek visām zupām klāt, citādi nav man nekāda garša.”
Savukārt Drosma Roberta un Zanda Brisele tik striktas nav, kaut gan arī atzīst, ka no siļķes neatteiktos: “Jā, jā! Pamatā gandrīz viss garšo. Vienīgais, kad vakarā makaroni ir, tad negaršo. Tā principā jau mēs ēdam, ko mums dod. Mums ir viens otrs, kas neēd, atstāj pusi, piemēram, salātu. Tik daudz brokastīs dod garšīgus salātus, un atstāj vīrieši visi, viņi nav raduši tādus ēdienus ēst.”
Pansionāta virtuves darbinieces arī ir neizpratnē par dažādiem striktiem ierobežojumiem, kuru ieviešanu var saprast skolu virtuvēs, bet - vai tādiem jābūt arī vecajiem cilvēkiem? Viņu ēšanas paradumus, kad sasniegts jau ļoti cienījams vecums, vairs neizmainīt.
“To pašu sāļo zivtiņu vai desu. Nu kāpēc nevar? Sinepes, piemēram. Kāpēc pa priekšu nesāka no ražotāja? Ja būtu ražotāji domājuši arī par mums, mums jau nebūtu nekādi aizliegumi vajadzīgi,” teic pansionāta ēdināšanas vadītāja Ginta Pidika.
Viņasprāt, vispirms vajadzēja sākt ar noteikumiem ražotājiem un, protams, arī izvērtēt, kādus ierobežojumus noteikt vecajiem ļaudīm. “Bērniem - es saprotu, ka vajag mazāk dot to cukuru un sāli, bet pieaugušiem cilvēkiem… Viņi jau grib kaut ko stingrāku, tās putras ir pēdējā vietā. Ja 90 gadus ir cilvēks ēdis speķi un sālīto zivi, tā viņam ir arī jāēd,” saka pansionāta ēdināšanas vadītāja.
Līdzīgu viedokli pauž arī pansionāta direktore Teiksma Rusmane: “Latviešiem ir tāds labs teiciens, ka vecu ozolu pārstādīt nevar. Arī šeit tas simtprocentīgi attiecas.”
Pansionāta direktore arī jautā, vai tāpēc, ka cilvēks vecumdienās ir nokļuvis pansionātā, viņam ir jāliedz tas prieks, ko, piemēram, mājās ģimenes lokā esot, viņš varētu baudīt pārpārēm. “Mums ir jāgādā, lai viņiem būtu laba aprūpe, lai viņa vecumdienas būtu skaistas, jaukas un mīļas.
Tad ar šo ēdienu atņemot to, ko viņš ir mīlējis – šo siļķi, šīs bulciņas – pēkšņi viņš to vairs nevar, tas taču ir sadistiski,” saka direktore.
Savukārt, ja cilvēkam ir kādas nopietnas kaites, tad jau mediķi nosaka un saplāno diētu, ko drīkst vai nedrīkst ēst. Tāpat tiek uzraudzīti cilvēki, kuriem ir cukura diabēts. “Tam seko gan aprūpētāji, gan ārsts. Kam ir vajadzīgs šis blenderētais ēdiens, tas viss tiek gādāts un sekots līdzi,” saka Rusmane.
Teiksma Rusmane norāda, ka šī jau nav pirmā reize, kad noteikti ierobežojumi. Un jau iepriekš vecie ļaudis tos uzņēmuši visai negatīvi, tā arī neizprotot, kāpēc visu mūžu tā ir ēsts, pie tā pierasts un pēkšņi vairs nevar. “Viņi neizprot, kā tas ir, ka tagad viņiem vajadzēs ēst pēc noteikumiem, mācīs ēst. Ja nu sinepes, kurām ir e vielas un konservanti klāt, paņems nost, tad grūti viņiem saprast, kā tas ir, ka nav vairs, ko uz desas var smērēt. Vai kotletes – viņš taču grib to dūšu piesiet, latviski sakot,” skaidro Rusmane.
Turklāt aizliegt ēst iecienītos gardumus pansionātā nevar: “Arī ar šiem aizliegumiem, ja viņš saka – es gribu un es ēdīšu, mēs nevaram pateikt – nē, tu neēdīsi. Jo viņš jau pats ir atbildīgs par sevi, viņam nav rīcībspēja atņemta. Tai pašā laikā, ja viņš ir priecīgs, ka viņš ir dabūjis siļķīti apēst, tad lai viņš ir laimīgs! Nevis mēs pateiksim – nē un nedēļu viņš aiziet depresijā. Tā arī notiek.”
Valmieras pansionātā arī atzīst, ka kopā ar kolēģiem no citiem pašvaldību pansionātiem ir iecerēts diskutēt savas apvienības valdes sēdē un Veselības ministrijai arī rakstiski paust savu viedokli un ieteikumus.
Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt tādus produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji. Līdz ar to ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm.
Šī novitāte ir izsaukusi asu pārtikas ražotāju un Zemkopības ministrijas reakciju, kas sola cīnīties par vismaz daļēju jauno ierobežojumu atcelšanu. Veselības ministrija gan atbildējusi, ka nav noskaņota noteikumu grozījumus mainīt.
Vēlāk veselības un zemkopības ministri vienojās, ka brīvpusdienām skolās no valsts maka mēģinās panākt lielāku dotāciju, bet līdz tam atvieglos liegto vielu sarakstu.
