Viens no pierādījumiem, kā likums izpaužas dabā, atrodams īpašumā Mazirbē. Vizuāli tas izskatās kā neliela pļaviņa, turklāt tam apkārt jau ir vairākas mājas. Tur zemes īpašniece Aiga Ūdre vēlējās būvēt arī savu māju, ko Dundagas novada pašvaldības teritoriālais plānojums atļauj.
Ūdre sacīja: “Jā, dabas eksperts norādīja, ka nebūtu vēlams darboties kaut kādās noteiktās šī zemes gabala vietās, bet neaizliedza būvēt māju. Pat gluži otrādi – ierādīja vietu, kur māja būtu būvējama, lai dabai netiktu nodarīts nekāds kaitējums.”
Taču pagājušā gadā augustā vairāki zemju īpašnieki Dundagas novadā uzzināja, ka dabas skaitīšanas laikā viņu īpašumos atklāti vērtīgi biotopi. Ūdres gadījumā vilkakūlas zālājs sapni par māju aptur. Taču par īpašumu jāturpina maksāt nekustamā īpašuma nodoklis un teritorija jākopj, lai nesaņemtu sodu.
“Ja šim biotopam cilvēka klātbūtne ir absolūti traucējoša, tad tiešām var pasludināt liegumu, mikroliegumu un maksāt cilvēkam kompensācijas vai iemērīt līdzvērtīgu zemesgabalu kaut kur citur, lai šim cilvēkam netiktu nodarīti zaudējumi,” pauda zemes īpašniece.
Šobrīd Aizsargjoslu likums paredz, ka ciemu robežās krasta kāpu aizsargjoslu platums ir ne mazāks kā 150 metri, un, ja apkārt ir īpaši aizsargājami biotopi, tā paplašinās. Jaunie grozījumi, ko skatīs Saeima trešajā lasījumā paredz, piebildi par biotopiem izslēgt.
Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele skaidroja: “Šajā piekrastes zonā katrs kvadrātmetrs dzīvu kāpu – tā ir dabas vērtība. Un, jo šī josla tiek padarīta šaurāka, plānāka, jo viņa kļūst arvien jutīgāka.”
“Mēs esam dziļi aizvainoti, ka mūs uzskata par dabas nīdējiem un dabas nedraugiem,” tā uzskata vairāki zemju īpašnieki Dundagas novadā. Viņi vēlas dabu saudzēt, taču arī darboties savos īpašumos, tāpēc, viņuprāt, likumā varētu būt atrunāts, kā un kādas būves atļauts celt, lai likuma grozījumi netiktu izmantoti kā iespēja, lai kāpu zonā būvētu villas.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) skaidroja: “Viņi to apzinās, viņi ir gatavi respektēt, pielāgot savas darbības, bet šobrīd bija tas lēmums, ka jūs neko nevarat darīt. Un otra sliktā vēsts bija, ka nav nekāda termiņa, kad tad varēs kādu skaidrību iegūt. Un nepilna gada laikā tur vienā konkrētā īpašumā ir trīs reizes mainījušies šie biotopi – tad ir, tad nav, tad pazūd. Nu tāda nepastāvība, tāds haoss faktiski.”
Indriksone atzina, ka grozījumi ir provokatīvi, taču tas darīts ar mērķi veicināt diskusiju. Lai teritorija būtu ne tikai dabai, bet vērā tiktu ņemtas arī iedzīvotāju intereses un pašvaldību iespējas.
“Nevienā brīdī mūsu mērķis, iesniedzot priekšlikumu, nebija kaut ko sašaurināt. Nebūt ne. Doma bija vienkārši, lai šobrīd ir tas, kas ir teritorijas plānojumā, kur tie biotopi, kas bija zināmi, ko pašvaldība ielikusi, ir iekļauti. Un kad būs jaunie nokartēti, process pabeigts, Ministru kabinets akceptējis kartēšanas rezultātus, tad arī taisām jaunu plānojumu, jaunu aizsargjoslu. Un tad visi zina procesu, kārtību – kad un ko viņi drīkst darīt,” norādīja deputāte.
Savukārt Latvijas Dabas fonda pārstāve atzīmēja: “Strīds ir par konkrētām vietām, un par šīm vietām arī vajadzētu vietas mērogā tikt skaidrībā, nevis grozīt likumu, kurš ietekmē visu Latvijas piekrasti.”
Šobrīd nav zināms, kad Saeima 3. lasījumā skatīs grozījumus. Tikmēr Ministru kabinets informējis, ka neatbalsta plānotās izmaiņas un lūdz atkārtoti izvērtēt grozījumus un nepieļaut aizsargājamo biotopu apdraudēšanu.
