2004.gadā uz jauno atkritumu poligonu Grobiņā atveda pirmo atkritumu kravu. Pagājis jau ilgs laiks, un šobrīd atkritumu krātuve jau uzslējusies 30 metru augstumā. Pašā kalna galā šurpu turpu nepārtraukti atkritumus stumda traktori.
Milzu kalns aizņem 7,5 hektārus lielu platību. Sliktākos laika apstākļos transportam ar atkritumu kravu uzbraukt kalnā kļūst arvien grūtāk.
Par nepieciešamību veidot jaunu atkritumu novietni vairāk pastāstīja uzņēmuma SIA "Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols: "Esam atkritumu kalnā, jau kādus 50 metrus virs jūras līmeņa. Tas gan nenozīmē, ka tas ir 50 metrus augsts, bet reāli tie ir 30 metri. Mums apstākļi spiež, ir jādomā par atkritumu kalna paplašināšanu. Ir notikusi sabiedriskā apspriešana, un izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, lai paplašinātos virzienā uz austrumiem."
Poligonā redzams, ka atkritumi arī lido pa gaisu uz tuvāko mežu: "Diemžēl, jā, nevaram izskriet pakaļ katrai plastmasas kulītei. Tas būs ieguvums, ka nevedīsim kalna galā atkritumus, mēģināsim vairāk atšķirot. Bet pirmais uzdevums ir mums pašiem padomāt, vai mums katram produktam ir vajadzīgs maisiņš, samazināt atkritumus pašā sākumā to rašanās vietā."
Maisiņu daudzums kļuvis vēl lielāks tieši pandēmijas laikā, novērojuši poligona darbinieki. Iespēju robežās tos savāc, taču daļa no tiem nonāk ārpus poligona teritorijas.
"Tas, ko redzam, šos lidojošos maisiņus, ko redzam kalnā augša un tā pakājē, ir rezultāts pandēmijai, kad gandrīz visi produkti tika iesaiņoti katrs savā plastmasas iepakojumā. Jārēķinās, ka tie nekur nepazūd, kad esam mājās produktu izlietojuši, tad atkritumu poligonā iepakojums joprojām ir. Nav brīnums, ka vējš kaut ko paķer un tas maisiņš aizlido. Sekas, ar ko mums kā atkritumu poligona apsaimniekotājam ir jācīnās, – jāmēģina rast labākos risinājumus, lai lidojošo plastmasas maisiņu apturētu," sacīja uzņēmuma "Liepājas RAS" vides inženiere Liene Jākobsone.
Poligonā dažādos veidos mēģina izmantot tos atkritumus, kas tur nonāk, bet citādi vairs nav šķirojami vai pārstrādājami. "Mēs nodarbojamies ar aprites ekonomiku. Poligonā diezgan daudz nonāk nolietotas mēbeles, dīvāni, matrači, kas pārstrādei vairs nav derīgi un nav izmantojami. Bet mēs esam atraduši pielietojumu šīm mēbelēm – mēs tās sasmalcinām un izmantojam kā atkritumu pārklāšanas materiālu. Esam pārliecinājušies, ka tas ļoti labi der atkritumu pārsegšanai un maisiņu noturēšanai, lai nekas nelidotu pa gaisu," pastāstīja Jākobsone.
Lai samazinātu piesārņojumu apkārtējā vidē, tiek meklēti dažādi risinājumi. "Domājam izmantot putas, lai ierobežotu ikdienas pārklājumu. No šķirošanas ceha tālāk atkritumu plūsma ies caur bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu, kur mums būs iespēja vēl papildus nošķirot nost šo vieglo atkritumu frakciju. Būs mazāk plastmasas apglabājamā daļā, un būs arī apglabājamā daudzuma samazināšanās, jo līdz 2035. gadam mums ir jāsasniedz 10% līmenis," pauda Niedols.
Jaunās atkritumu krātuves izveidošanai būs jāizmanto pašu finanšu resursi, jo, visticamāk, tam nebūs pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums, spriež Niedols, taču naudas līdzekļi būs pieejami atkritumu šķirošanai un pārstrādei. Šobrīd daļu no atkritumiem vienkārši apglabā, bet no pārējiem energošūnā tiek iegūta atkritumu gāze.
