Tālākās izglītības iespējas būtu Grobiņas ģimnāzijā. Par izmaiņām sašutuši gan vecāki, gan skolotāji, saskatot apdraudējumu skolu un arī pagastu centru tālākai pastāvēšanai.
Bārtas pamatskola ir pati mazākā Grobiņas novadā, tajā zināšanas apgūst 41 skolēns. Šobrīd 9.klasē ir pieci, astotajā - astoņi, bet septītajā klasē nav neviena audzēkņa. Skola jau vairākkārtīgi bijusi dažādu reorganizāciju priekšā, kas nemitīgi rada šaubas un neziņu.
Bārtas pamatskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Zane Lūka stāsta, ka katru gadu ir jautājums - skola būs vai nebūs. „Tas vecākos vieš šaubas. Tad jau labāk uzreiz izvēlēties kaimiņskolu kaimiņu novadā,” uzskata Lūka.
Savukārt Bārtas pamatskolas direktors Zigmunds Cinkus norāda – piemēram, ja tie paši divi skolēni nav teicamnieki,”šajā mazajā skoliņā ir iespēja individuāli strādāt un viņi var pamatskolu pabeigt”.
Plānotā reforma Grobiņas novadā paredz esošajās pamatskolās Bārtā, Gaviezē un Grobiņā atstāt pirmās sešas klases, bet, sākot no 7.klases, izvēlēties iespēju mācīties Grobiņas ģimnāzijā. Pamatojums tam - izglītības kvalitātes nodrošinājums un modernā materiāltehniskā bāze.
Bārtas iedzīvotāja Aija Ķude prognozē – ja skolā būs tikai sešas klases, tad vecāki meklēs darbu un vietu, kur tuvāk skola, „līdz ar to pēc trīs četriem gadiem varēsim runāt par to, ka skola vispār jāslēdz”.
„Tas nozīmē, ka arī pagasts izmirs, pazudīs kultūras nams, visas iestādes,” domā Ķude.
Emocijas par gaidāmo skolu reformu Grobiņas novadā sit augstu vilni. Savu darbību nupat sākusi izveidotā darba grupa, kurā pārstāvēti visu skolu administrācijas un vecāku pārstāvji, kā arī domes deputāti.
Grobiņas domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kampare mierina, ka pašvaldība plāno nonākt pie optimālā modeļa, „kuru tad arī apstiprināsim un ar jauno mācību gadu sāksim pēc tā darboties, bet neviens no variantiem neparedz nevienas skolas slēgšanu”.
Grobiņas novada sešās vispārizglītojošajās skolās mācās nedaudz vairāk par astoņsimt skolēnu.
