Pagājušā nedēļā sociālajos tīklos parādījās ieraksts, kur pieredzējušā augkopības speciālista paustā informācija jau radījusi ažiotāžu, īpaši lauksaimnieku vidū. Raundapa izmantošana pirms ražas novākšanas ir diskusiju avots, tāpēc arī šoreiz rakstītais nepaliek bez ievērības. Ko piedzīvojis agronoms Gaviezes pagasta apkārtnē, ceļa posmā uz Priekuli, kur abās pusēs aug rapsis, pastāstīja Māris Narvils:
„Izbraucot šajā taisnajā ceļa posmā Grobiņa – Priekule, parādījās smakas, kas atgādina pelējuma smaku. Tas ir saistīts ar lauku apstrādi, kas citkārt ir atpazīstama, sākās metāliska garša mutē, rīkles gals likās kairināts un apsvilināts.”
Nelielas sāpēs krūtīs un citas sekas bijušas jūtamas vēl vairākas dienas, sāpējusi arī galva. Izdzirdot par notikušo, Durbes novada zemnieku saimniecības „Pīlādži” pārstāvis Edgars Putra apzinājis tajā apkārtnē dzīvojošos zemniekus, lai saprastu, vai kas tāds varējis notikt.
Putra skaidroja, ka pirms labības novākšanas raundapu neizmanto jau piecus gadus. Vienīgi tiek domāts par rapša miglošanu, jo 100 hektārus apēduši brieži.
Tajā pašā laikā zemnieks izklāstīja citu kolēģu stāstīto par novēroto uz Priekules ceļa, kas tomēr rada pamatu aizdomām par kādu apstākļu sakritību un gaisa piesārņojuma iespējamību:
„Tā ir versija, ko viņi izteica un ikdienā redz. Ir autotransports, kas nāk no Lietuvas un uz Liepāju nogādā naftas produktus.”
Smaka esot jūtama pat vairāku kilometru garumā, kaut arī mašīna jau aizbraukusi, stāstījuši vietējie zemnieki.
Māris Narvils gan uzsver, ka šo īpatnējo naftas produktu smaku atpazīst. Tā nekad nav atstājusi šādu iespaidu uz organismu.
„Negribu neviena dārziņā mest akmeni, bet ietekme uz veselību ir palikusi, tas nav izdomāts,” norādīja Narvils.
Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās pārvaldes direktora vietnieks, Kontroles daļas vadītājs Andris Junkurs gan apšauba, ka kāds speciāli taisa vaļā ventiļus, taču informēts par transporta līdzekļiem, kas mēro ceļu no Mažeiķiem uz Liepājas ostu, viņš ir.
„Viens no tādiem [momentiem], kas saistīts ar sūdzībām, ir bitumena pārvadāšana no Mažeiķiem uz Liepājas ostu pārkraušanai uz kuģiem.
Bitumenam ir īpatnēja smaka, kas koncentrētā veidā kādam var nepatikt un izraisīt šķebinošu sajūtu, bet šie garaiņi izgaro; ja gadījumā brauc kādu laiku, tas ir jūtams. Arī laika apstākļi to ietekmē, ja nav vēja, tad ir tuvāk zemei un neiztvaiko,'' stāstīja eksperts.
Bitumens drīzāk izraisot gāzei līdzīgu smaku, un radīt iepriekšminētās organisma reakcijas tas, visticamāk, nevarēja.
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, skaidrojot šos apstākļus, secināja, ka Kurzemē kultūraugiem ir tāda attīstības stadija, ka smidzinājums ar jebkādu aizsardzības līdzekli neesot iespējams. Viņa uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā tas nav bijis augu aizsardzības līdzeklis, bet kaut kas cits.
„Atļauts lietot tad, kad rapsis ir gandrīz sauss un ciets, ja glifosātu lieto agrāk, tad tiek ietekmēta rapšu sēklas kvalitāte. Sēklas paliks maziņas, lauksaimnieki to nedarīs, jo tas atstās iespaidu uz viņu maciņiem. Lauksaimnieki sagaidīs, kad rapsis būs sauss un tad nezāļainos laukus smidzinās ar glifosātu saturošiem herbicīdiem,” stāstīja Lestlande.
Jūlija sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti ir reaģējuši uz iedzīvotāju sūdzībām, un pārbaužu laikā ir konstatēti desmit ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu saistīti pārkāpumi - nav ievērotas aizsargjoslas vai tas noticis ūdens tuvumā, vienā gadījumā nav ievērots atļautais vēja ātrums. Kļūdas un pārkāpumi Latvijā ir, bet tas esot lielākoties nezināšanas dēļ vai paviršība. Pārkāpumi lielākoties nav apzināti, stāstīja dienesta pārstāve.
Iespējams, ka konkrētā situācija saistāma ar kādu apstākļu sakritību, kur gaisā koncentrējušies ķīmiski savienojumi, kas ietekmējuši cilvēku veselību. Tajā pašā laikā Valsts augu aizsardzības dienesta informācija liecina, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem, kuri strādā saimniecībās, nav apliecības, kas ļautu strādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem.
