Aleksandram bija seši gadi. Draugi viņu izaicināja pieķerties braucošam vilcienam. Viņam izdevās ar rokām pieķerties, taču kājas uz kāpšļiem viņš uzlikt nepaspēja. Tās ierāva zem riteņa un norāva.
"Tādas sāpes nevar aprakstīt. Tas ir ļoti briesmīgi, ka tu guli savā asins peļķē un tu nevari ne piecelties, ne aiziet kaut kur. Es pamodos un dzirdu, ka mana mamma blakus raud. Un es saku, lai nomierinās. Viņa bija ļoti priecīga, ka vispār pamodos no komas.
Es gribēju ņemt un piecelties no gultas, bet man nav kāju. Un mamma saka, ka man nav kāju, bet es tam neticēju," stāstīja Aleksandrs.
Viņš nav vienīgais. Šogad desmit mēnešos vien notikuši 14 negadījumi. Desmit gadījumos cilvēks zaudējis dzīvību. Tas ir par vienu letālu gadījumu vairāk nekā pērn visa gada laikā.
Vilciena mašīnists Mārcis Čerpinskis uzsvēra – elpa aizsitas reizi divās, trijās nedēļās. Atmiņā spilgti palicis gadījums Čiekurkalna stacijā, kad nakts aizsegā sliedes strauji šķērsoja velosipēdists.
"Tumsā braucot, mēs redzam tikai to kvadrātu ko izgaismo prožektors. Tur stacijā vairākas gājēju pārejas, un tad viņš no nekurienes ar riteni riktīgā koksā izbrauca garām. Viņš nobrauca gar pašu degunu. Jo principā es redzu tikai 10–15 metru attālumā no sevis. Un viņš, kad izbrauca gar malējo stiklu, es jau vairs neredzēju, kā viņš šeit pabrauc garām. Tikai palīgs teica, ka viņš ir veiksmīgi aizbraucis tālāk. Lai gan pats velosipēdists apstājās uz kādu brīdi, es domāju, ka viņam arī vajadzēja ievilkt elpu," stāstīja mašīnists.
Vilciens spēj attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, vienā sekundē nobraucot 33 metrus. Bremzēšanas ceļš ir garš. Kravas vilcienam, kura pilna masa var sasniegt 6 tūkstošus tonnas, var būt nepieciešams pat kilometrs, lai apstātos.
Nereti vilciena sliedes tiek izmantotas kā pastaigu takas attālāk no pilsētas, argumentējot, ka tās ir pamestas. Uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” uzsvēra, ka nav tāda jēdziena kā pamestas sliedes.
"Ja reiz tur ir sliedes, agri vai vēlu tur brauks arī vilciens. Pretējā gadījumā nav jēga šīs sliedes tur turēt. Labāk tad nodosim metāllūžņos vai turēsim kā rezervi. Sliedes ir dārgas," skaidroja dzelzceļa pārstāvis Toms Altbergs.
Atsevišķos gadījumos nelaime notikusi, arī cilvēkam pašam nekāpjot vilciena ceļā. Tam stāvot pārāk tuvu, vējš var paraut zem vilciena. Dažādi cilvēkstāsti un bīstamības sliežu tuvumā apkopotas mājaslapā "dzirdiredzidzvo.lv".
