No kūpinātavas skursteņa paceļas dūmi, drīz šeit tiks sarindoti cūkgaļas gabaliņi, lai uz alkšņu malkas kūpināti, tie iegūtu garšu, krāsu un aromātu. Bauskas novada mājražotāja Gunta Čepuka pati audzē sivēnus, pati gatavo gaļu un desas, ko realizē tirdziņos. Jaunie noteikumi nav izprotami.
Gunta Čepuka saka – būtu zinājusi, uztaisītu analīzes, pārliecinātos, cik tas benzopirēns gaļā ir. Varbūt kas tehnoloģijā japamaina. Tikpat apjukuši ir citi mājražotāji.
Mēs esam pret kūpināšanas aizliegumu tādēļ, ka ar malku kūpināta gaļa ir mūsu nacionālais produkts,” uzsver Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
„Ļoti daudzi mazie zemnieki to ir izvēlējušies par nišas produktu, ar kuru pelna savai ģimenei iztikšanu. Ja šis regulējums tiek pieņemts, tad mazajiem zemniekiem tiek izsists pamats zem kājām. Viņi ir sākuši kautuves veidot, ir cehi izveidoti – ir atspērušies un sapratuši, ka nu viņi varēs sākt strādāt, beidzot sāksies ieņēmumi. Un atkal – nē,” skaidro Hauka.
Iespējams, ka vilciens vēl nav aizgājis, un vēl var pārliecināt Eiropas Komisiju, ka Latvijas kūpinātajiem produktiem jāpiemēro atkāpe. Taču tad mums jāsagatavo pamatoti argumenti.
Esam lūguši sadarbības partnerus iespējami ātrā laikā iesniegt datus par to, kādas ir paškontroles analīzes produktiem, par kuriem ir satraukums,” skaidro Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže. „Iesniegtos datus izvērtēsim, un pieņemsim lēmumu kā rīkoties. Viss būs atkarīgs, kādi būs cipari, ko gribam no EK panākt, varbūt sadarbosimies ar kaimiņiem.”
Analīzes produktiem veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Šis aparāts precīzi līdz mikrogramam nosaka benzopirēna daudzumu produktā. Eiropa pieļaujamo līmeni samazinājusi no pieciem līdz 2mikrogramiem. Benzopirēns ir ķīmiska viela, kas veidojas koksnes nepilnīgas sadegšanas procesā.
„ES vadās pēc piesardzības principiem, – kādas reālas tehnoloģijas ir pieejamas, un kādus zemākos līmeņus iespējams sasniegt,” norāda “BIOR” pārtikas un vides laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs. „Starpība starp reāliem riskiem un esošām koncentrācijām, ko cilvēks reāli patērē pārtikā, ir liela. Starpība ir 10 000 reižu liela. Līdz ar to cilvēkam ir jāapēd 10 000 reižu vairāk pārtikas, lai reāli parādītos kaut kādas saslimšanas.”
Tātad nav jāpierāda, ka pareizi kūpināta gaļa, izmantojot alkšņa malku, nav kaitīgs produkts. To jau ir pateikuši zinātnieki. Mūsu ierēdņiem atliek vien pārliecināt Eiropas ierēdņus, ka jaunās normas Latvijai nav piemērotas, līdzīgi kā šprotēm – panākts, ka tām benzopirēna normas atstātas līdzšinējās.
