Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«Maxima» apsūdz Valsts Darba inspekciju

Panorāma

Meklē Šlokenbekas ezera piesārņotājus

Grib panākt Saeimas balsojumu par Grieķijas kredītu

Grib panākt Saeimas balsojumu par aizdevumu Grieķijai

Kamēr Grieķijā politiķiem jālemj par smagām reformām, lai varētu saņemt starptautisko aizdevumu, Latvijā arvien skaļākas kļūst diskusijas par to, kam būtu jāpieņem gala lēmums par kārtējā aizdevuma piešķiršanu grieķiem, kurā piedalītos arī mūsu valsts. Šobrīd likums nosaka, ka tas jādara valdībai. Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") gan labāk gribētu dalīt atbildību par šo lēmumu ar Saeimas deputātiem.

Brīdī, kad Latvija pievienojās eirozonai un Eiropas Stabilitātes mehānismam, no kā tagad jāsniedz aizdevums Grieķijai, toreizējā koalīcija nolēma, ka gala lēmums par aizdevumu garantēšanu jāpieņem valdības līmenī. Tagad – brīdī, kad arī Latvijai kopā ar citām eirozonas valstīm reāli jāuzņemas saistības, - politiķu viedokļi sāk mainīties.

"Es personīgi uzskatu, ka, lai arī par to ir jālemj valdībai, Saeima ir jāiesaista. Es uzskatu, ka, ja aizies līdz gala lēmumam, būtu jāiesaista Saeima. Personīgi man ir ļoti grūti atgūt uzticību Grieķijas ekonomikas attīstībai," sacīja Ministru prezidente.

Kaut arī Straujuma bija pirmā, kura paudusi uzskatu par plašāka mandāta nepieciešamību aizdevuma garantēšanai, līdzīgi domā arī koalīcijas partneri.

"Šobrīd darba kārtībā būs jautājums par Grieķijas piekšlikuma izvērtēšanu, kas neradītu papildus saistības Latvijai. (..)  Gadījumā, ja būtu jautājums par papildu saistību uzņemšanos, tad tas būtu Saeimas jautājums – komisijas vai Saeimas līmenī," teica Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).

Par to, vai nepieciešams mainīt pašreizējo kārtību, varas partijas spriedīs nākamajā koalīcijas padomē, tikmēr opozīcija jau sākusi rīkoties. Partijas  “No sirds Latvijai” (NSL) frakcija rosinās grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, lai lēmumu par kredīta garantēšanu pieņemtu Saeima. Pašas frakcijas viedoklis jau tagad ir skaidrs – jaunu aizdevumu Grieķijai nevajadzētu dot.

"Mēs negribētu garantēt, jo Grieķija ar līdzšinējo darbību ir apliecinājusi, ka tā nav spējīga aizdotās summas normāli izmantot. (..) Domāju, ka nav pareizi valstij ar zemāku ienākumu līmeni garantēt parādu citai -  bagātākai valstij," teica Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL).

Grozījumu iesniedzēji gan norāda - panākt šādas izmaiņas Saeimas starpsesiju pārtraukuma dēļ nebūs viegli. Tos varētu skatīt varētu vien septembrī. Tikmēr Saeimas juridiskajā birojā nav skaidrības, kā šie grozījumi varētu mainīt lēmuma pieņemšanas kārtību.

"Mēs runājam par likuma grozījumiem, ko es neesmu redzējusi. Es redzu, ka tie ir grozījumi par budžeta un finanšu vadību. Bet tas, kas attiecas ar Stabilitātes mehānismu – tur ir cits regulējums," teica Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece Anita Kozlovska.

Pagaidām vēl nav precīzi skaidras, cik daudz naudas Grieķija varētu prasīt no Eiropas Stabilitātes mehānisma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt