Grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Saeimā pieņēma 2016.gadā un tie stājās spēkā šogad, taču likumā noteikts pārejas periods, ka izmaiņas piemēros no 2018.gada janvāra.
Pašlaik pabalstus aprēķina, ņemot vērā to, kāda bija personas vidējā alga, no kuras maksā sociālo nodokli. Šo vidējo algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, no kura tiek piešķirts pabalsts.
Vecāku pabalstu izmaksā 60% apmērā no šīs vidējās algas, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, vai 43,75% apmērā, līdz bērns sasniedz 1,5 gada vecumu.
Izmaiņas paredzēja no nākamā gada pabalstu aprēķinos ņemt vērā ne tikai personas vidējo algu. Ja persona šo 12 mēnešu periodā bija slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tēva atvaļinājumā, bērnu kopšanas apmaksātajā vai bezalgas atvaļinājumā, tad par šo atvaļinājuma periodu aprēķinos izmantotu 40% no valstī noteiktās mēneša vidējās algas vecāku un slimības pabalstam vai 70% apmēra maternitātes un paternitātes pabalstam.
Rezultātā personas, kas gada laikā gan strādāja, gan bija slimības, bērna kopšanas, grūtniecības vai citā atvaļinājumā, un pēc tam atkal pieprasa pabalstus, saņemtu mazāku pabalstu nekā 60% no viņu algas, ja tā bija lielākā par minimālo.
Gandrīz pusgadu pēc likuma pieņemšanas Labklājības ministrija nonāca pie lēmuma, ka izmaņas būtu jāatsauc, “vairākkārt uzklausot vecāku organizāciju un māmiņu grupas pārstāvju viedokli”, informēja ministrija.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija aicina nākamgad saglabāt līdzšinējo vecāku pabalstu piešķiršanas kārtību, jo tās varētu samazināt vecāku pabalsta apmēru. Trauksmi par plānotajām izmaiņām, tostarp sociālajos tīklos, cēlušas māmiņas.
Komisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka situācija noteikti ir jāmaina, lai gadījumos, kad ģimenē saslimis mazulis vai mamma, tas neatsauktos uz piešķiramās māmiņu algas apmēru, vēstīja LETA.
Pēdējo nedēļu laikā sociālos tīklus un interneta vietnes, kurās virtuāli apspriežas jaunie un vēl topošie vecāki, pārņēmis sašutuma vilnis. Pētot sociālos pabalstus pēc bērna piedzimšanas, topošie vecāki atklājuši, ka atbilstoši jaunajām aprēķinu metodēm, kuru piemērošanu likums paredz no nākamā gada 1.janvāra, vismaz daļai jauno vecāku pabalsti, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai bērna kopšanas laikā, sanāktu krietni mazāki nekā patlaban.
Topošo vecāku sašutumu izraisījušie likuma grozījumi tika pieņemti šā gada budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Šajā paketē tie tika iekļauti ar mērķi samazināt iespējas krāpties ar īstermiņa sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministrijas pārstāve Sandra Stabiņa komisijas sēdē uzsvēra, ka grozījumu mērķis nekādā gadījumā nebija jauno vecāku finansiālās situācijas pasliktināšana: „Noteikti nebija mērķis pasliktināt situāciju godprātīgām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējām. Bija mērķis samazināt to personu loku, kurām pabalsti ir neadekvāti lieli salīdzinājumā ar tiem ienākumiem, kurus tās zaudē. Ir skatīti visvisādi gadījumi, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ir saņemti arī daži konkrēti piemēri par krāpnieciskiem gadījumiem. Bet tas, protams, nav saistīts tikai ar šiem konkrētajiem pabalstiem.”
