Grenctāles kultūras nama vēsture pirmā lappuse ierakstīta 1981. gadā, kad tajā uzstājies pats maestro Raimonds Pauls. Vietējie atceras, ka celiņš uz šo vietu bijis kārtīgi iemīts teju līdz gadsimtu mijai.
“Tad jau mums bija daudz prieka. Visādi slaveni aktieri brauca. Tagad jau nav nekā,” nosaka vietējā iedzīvotāja Velta.
Ieraksti kultūras kartē liecina, ka pēdējos gados kultūras namā notiek tikai 10-12 pasākumi gadā.
Šovasar pat izskanēja ziņa, ka skaistā kultūras celtne pārtapšot par alkohola tirdzniecības vietu, un tas lika sarosīties jaunās paaudzes uzņēmējiem.
“Mēs varam pārdot ne tikai maizi, bet arī kultūru. Koncertzāles ietilpība ir 420 vietas, ar lielisku akustiku, ar savu odziņu, jo lielā zāle ir saglabāta tāda, kāda tā bija 1981. gadā,” stāsta SIA ''Radīti kultūrai'' pārstāvis Artis Červinskis.
Kā pirmais organizēts pasākumu cikls - novadu dienas.
“Pēdējā laikā jau katru mēnesi kaut kas notiek. Bija latgaliešu dienas, tagad kurzemnieku, “Credo” koncerts bija, un tad jau mēs te esam. Divu mēnešu laikā jau kādi trīs pasākumi, viss ir aizgājis,” saka Īslīces pagasta iedzīvotāja Gunta Stūre.
Šoreiz Grenctālē viesojas kurzemnieki, kuri rādīja, gan ko prot saražot, gan kādu mūziku spēlēt. Un, protams, neiztika arī bez suitu sievām. Uz kurzemnieku pēcpusdienu sabraukuši gan tuvāki, gan tālāki kaimiņi, tādējādi pierādot, ka attālums nav šķērslis, ja vien pasākums ir interesants un informācija izskanējusi gana plaši.
“Es domāju, ka Bauskas novada pašvaldībai, novada domei ir vairāk jāatbalsta ne tikai tie kultūras nami, kas ir tuvāk pilsētai, bet arī tālākie,” spriež Īslīces pagasta iedzīvotājs Agris Stūris.
Pašreiz Grenctāles kultūras dzīves organizēšanai no domes atvēlēti vien 6000 eiro gadā, turklāt kultūras namam nemaz nav vadītāja. Tomēr jaunie uzņēmēji ir iedvesmas pilni iesākto turpināt. Jau februārī Grenctālē būšot Vidzemes dienas, bet nākotnē šeit varētu būt sava veida “Zemgales Gors”.
