Rīgas ainavā ar senlaicīgiem namiem laiku pa laikam iezogas pa kādam graustam. Tie ne tikai veido nepievilcīgu skatu, bet arī apdraud cilvēku drošību.
Pēc pieredzes, sagrūstot piecstāvu ēkai Jeruzalemes ielā, Vidi degradējošo būvju komisija piektdien, 5. janvārī, izskatīšanai Rīgas domē nolēma virzīt lēmumu par desmit graustu piespiedu sakārtošanu.
Tiem visiem, arī ēkai Vecrīgā, Peitavas ielā, jau saņemta demontāžas atļauja, bet īpašnieki paši darbiem klāt neķeras.
"Būvatļauju mēs esam izņēmuši un veikuši konstrukciju nostiprināšanu abos ēkas galos. Ir iztīrīti pagrabi, tur ir visi būvgruži izvesti, bet pie tā mēs arī esam apstājušies tādēļ, ka telpu kopīpašnieki nevar savā starpā rast risinājumu," skaidroja ēkas īpašnieka SIA "Citra Peitavas" pārstāve Diāna Bahmate.
Ēkai šobrīd ir ne tikai divi juridiskie īpašnieki, bet arī divi fiziskie, kas tur joprojām arī dzīvo. Kāda Peitavas ielas mājas iedzīvotāja apgalvoja: "Dzīvojamās mājas daļa nav avārijas stāvoklī".
Vēl kāda cita dzīvokļa īpašniece norādīja, ka to labprāt pārdotu, bet summa, kas viņai līdz šim piedāvāta, ir par mazu īpašumam Vecrīgā. Savukārt “Citra Peitavas”, kam jau šobrīd pieder 85% ēkas, pārējo neatpērk, jo cena, ko īpašnieki prasot, ir pārāk augsta. Citu ēku īpašnieki savukārt sūdzas par atjaunošanas projektu dārdzību.
"Par pašu finansējumu celtniecība tika uzsākta vasarā, pašu finansējums beidzās, paralēli notika bankā "Citadele" pārrunas par kredītu, kas sastāda 2,8 miljoni, diemžēl banka mums uzstādīja neparedzētus noteikumus," skaidroja ēkas Sparģeļu ielā īpašnieku pārstāve. Tikmēr Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") apgalvoja: "Demontējot bīstamas konstrukcijas, no 2,8 miljoniem nepieciešami varbūt 2,8 tūkstoši."
Šādu ķīviņu un bezdarbības rezultātā grūst un cilvēkiem bīstamākas paliek arvien vairāk ēku Rīgā. Pašvaldības amatpersona gan noliedz, ka dome līdz šim nav gana iesaistījusies. Teju 200 graustiem galvaspilsētā piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Tā iekasēti divi miljoni eiro.
Lai gan nodokļa paaugstinājums izmaksas krietni sadārdzinot, īpašnieki reizēm tāpat izvēloties neko nedarīt. Tomēr šogad pašvaldībai arī būšot iespēja ēku īpašniekus sodīt reizi nedēļā.
"Juridiskas personas 10 tūkstoši, fiziskas personas pieci tūkstoši. Un katru nedēļu sodīsim visus graustu miljonārus līdz tam brīdim, kamēr viņi nesapratīs, ka vajadzētu kaut ko darīt," sacīja Burovs.
Komisijas vadītājs arī sola strādāt pie grozījumiem, kas graustu īpašniekiem noteiktu lielāku atbildību, tostarp kriminālatbildību.
