„Šeit nav runa par NATO bāzēm, bet intensīvāku citu valstu karavīru atrašanos Baltijas valstu teritorijās,” saka Graube.
Viņš gan skaidro jau tagad piekto daļu no gada mūsu valsts teritorijā atrodas citu NATO valstu vienības, piemēram, mācību laikā. Graube norādīja, ka Baltijas valstis vēlas šo atrašanos izlīdzināt visa gada garumā.
NBS komandieris gan noliedza, ka pēdējo trīs vai četru mēnešu laikā drošības situācija reģionā būtu pasliktinājusies. Taču būtiski ņemt vērā Krievijas rīkotās militārās mācības un neatrisināto situāciju Ukrainā.
Komandieru lūgums pēc intensīvākam mācībām nozīmētu, ka tās Latvijā notiktu nevis tikai dažus mēnešus gadā, bet pastāvīgi. Tas nepieciešams nevis tāpēc, ka būtu kādi tieši draudi, bet gan gatavībai neprognozējamām situācijām. Turklāt situācija Ukrainā, pēc viņa teiktā, liecina, ka Krievija savu agresiju nav apturējusi, kaut to apņēmās.
Pats būtiskākais esot sabiedrībai parādīt NATO valstu vienotību situācijā, kad valsts vai valstu grupas jūtas apdraudētas. Solis drošības stiprināšanas virzienā būs arī NATO ātrās reaģēšanas atbalsta punkta izveide Latvijā.
Jau ziņots, ka Lietuva, Latvija un Igaunija lūgs NATO vadībai izvietot pastāvīgo brigādi Baltijas valstīs, lai censtos savaldīt Krieviju. NATO apliecinājuši, ka par Baltijas valstu vēstuli ir zināms, bet tā vēl nav apspriesta.
Arī vēstīts, ka katrā no trijām Baltijas valstīm kopš pagājušā gada ir izvietota ASV karavīru rota 150 personu lielumā. Pārējie sabiedrotie arī sūta savus karavīrus uz mācībām reģionā, tomēr tas netiek darīts regulāri. Patlaban katrā no Baltijas valstīm ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības – ja lūgums tiks izpildīts, vienības apmērs katrā valstī sasniegs bataljona līmeni.
