Lai arī likums viņam ļautu nodienēt līdz pilnvaru termiņa beigām, Graube šo pagarinājumu nav vēlējies izmantot.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” uz jautājumu, vai viņam jau pārvēlēšanas brīdī 2014.gadā bija skaidrs, ka tie būs nevis četri, bet divarpus gadu, Graube saka: “Es iekšēji biju domājis par to, nenoliedzami.” Taču viņš norāda, ka tas bija 2014.gada jūlijs, kad tikko bija notikusi Ukrainas daļas aneksija, notika kaujas Doņeckas Luhanskas apkaimē. Un tobrīd nebija skaidrības, kā attīstīsies NBS un kādas būs nepieciešamības, kā veidosies šis periods.
“Šobrīd es redzu, ka brīdis, kurā es varu atstāt amatu, neraugoties uz to, ka situācija ir saspringta, jo arī tā ir tāda veselīga NBS attīstība, arī demokrātisko valstu pazīme, kurā vienam uzvārdam mainoties, sistēma būtiski nemainās, saglabājas pēctecība,” saka Graube.
Intervijā “de facto” Graube arī noraida spekulācijas ap to, ka viņa lēmums beigt dienestu saistāms ar problēmām, gatavojoties sabiedroto uzņemšanai. Lai arī darāmā ir daudz, tomēr viss notiek atbilstoši plāniem.
Pēc dienesta beigām Graube plāno aktīvi darboties dažādās patriotismu veicinošās nevalstiskās organizācijās. “Šobrīd notiek cīņa par mūsu prātiem un sirdīm. Un tie ir jaunieši, bērni, un es caur virsnieku klubu vai ģenerāļu apvienību, vai caur kādu fondu, ir arī tāds Nameja fonds nodibināts. Un es to darīšu sabiedriskā kārtā. Es to ļoti, ļoti uzsveru,” saka Graube.
NBS komandieris šobrīd neplāno iesaistīties politikā, taču pilnībā šādu iespēju viņš neizslēdz: “Man tagad būtu grūti atbildēt. Un tas būtu ļoti dīvaini, ja es teiktu arī kategorisku “nē”. Jo varbūt “jā”.
Jo varbūt arī šie ceļi, šie sabiedriskie darbi noved pie tā, ka es jūtu iespēju ietekmēt procesus valstī savādākā veidā. Vai tā obligāti ir Saeima, to es nezinu.”
Eiroparlamenta virzienu gan Graube izslēdz: “Nē, es domātu par Latviju. Man šeit ir daudz kas darāms. Kā aizvedīs mani ceļi, to es nezinu. Es neatbildēšu ne ar “jā”, ne “nē”, bet ne tāpēc, ka es izvairos, bet tāpēc, ka, un es dodu savu virsnieka godavārdu, ka man šādu tiešu plānu nav. Bet jā, ceļi var tādā veidā aizvest.”
Runājot par iespējamo nākamo komandieri, Graube atzīst, ka šobrīd militārās karjeras piramīdā ir pārrāvums: “Mums ir pāris manā vecumā vai tuvu manam vecumam virsnieki, pēc tam ir pārrāvums, fiziskais gadu pārrāvums. (..) Matemātiski vajadzētu sešus, astoņus gadus, un tad piramīda būs pilnīgi pabeigta. Un tad tie kandidāti būs viena vecuma, un daudz būs viņu. Un tad tā struktūra būs savādāka. Un mums nebūs vairs jāuztraucas, ka būs jāieceļ kādu, kas ir pārāk jauns un kurš jāatvaļina jau 52 gados, jo viņam vieta NBS sistēmā vairs nav.”
Graube uzskata, ka šajā brīdī “izvēle vēl būs mazliet sarežģītāka, kas ierobežos kandidātu loku”.
