Pirmais Latvijas glābējsilītē ievietotais bērns jau pēc dažiem mēnešiem svinēs piecu gadu jubileju, bet pēc 13 gadiem viņam būs astoņpadsmit. Kopumā šo gadu laikā glābējsilītēs Rīgā un reģionos ievietoti 28 bērni un drīz pēc tam visi adoptēti. Ļoti iespējams, sasniedzot pilngadību, vismaz kāda daļa šo bērnu vēlēsies iegūt pēc iespējas pilnīgu informāciju par sevi, un kas zina - varbūt arī vecākus vēlēsies atrast.
„Mērķis savākt informāciju bērnam, uztaisīt datu bāzi viņam, ja pēkšņi 18 gados gribēs atrast saknes vai sākumu,” glābējsilītes projekta ieviesēja un īstenotāja Laura Zvirbule no sabiedrisko attiecību kompānijas „Divi gani" stāsta, ka šāds glābējsilītēs ievietoto bērnu datu reģistrs, protams, nebūs publiski pieejams. Tikai pašiem bērniem, turklāt sasniedzot pilngadību.
„Reģistrā būtu konkrēti uzskaitīti bērni, kurā vietā, kurā glābējsilītē viņš tika atstāts, kurā dienā, cik bija pulkstenis, kurš ārsts viņu sagaidīja. Tālāk būtu apraksts par to, kas viņam bija mugurā, par viņa veselības stāvokli. Protams, ka klāt būtu fotogrāfija - gan ar viņu, gan ar mantām, kas tika kopā ar viņu ievietotas. Un tālāk - kuras bāriņtiesas aprūpē viņš tika nogādāts".
Šobrīd glābējsilītēs ievietotajiem mazuļiem, dodoties uz adoptētāja mājām, līdzi tiek dota tā dēvētā ceļavārdu kaste, kur ievietotas drēbītes un mantiņas, kas bija ieliktas kopā ar bērnu glābējsilītē. Dažiem bērniem līdzās bijušas arī zīmītes, piemēram, par potēm vai barošanas īpatnībām, vai arī ar emocionālu tekstu - visticamāk, jau mātes vēstījumu bērnam. Reģistram līdzekļi jau ziedojumos ir savākti.
„Tagad ir darbs sadarbībā ar bāriņtiesu, lai izveidotu pēc iespējas labāku datu bāzi, pēc iespējas vieglāk aizpildāmu un personālam ātri saprotamu. Attiecīgi tālāk ir vienošanās ar visām slimnīcām par to, ka tās šo reģistru pilda, un te būs jālūdz Veselības ministrijas atbalsts, jo mēs kā projekts nevaram dot tādu darba uzdevumu slimnīcām, un gribam aicināt Veselības ministriju kā sadarbības partneri," stāsta Laura Zvirbule.
Likums paredz to, ka adoptētais var iepazīties ar informāciju par sevi pēc pilngadības sasniegšanas, tiesa, pēc viņa paša iniciatīvas. Proti, ja adoptētajam bērnam vai jaunietim neviens nav teicis par adopciju, šo informāciju iestādes viņam nepiedāvās. Turklāt par atradeņiem, tajā skaitā arī glābējsilītē ievietotajiem bērniem, informāciju saņemt ir grūti, jo ievietošana glābējsilītē ir anonīma, vecāki nav zināmi.
„Viņam principā ir iegūt grūtāk, jo par viņu ir veikts ieraksts Dzimtsarakstu departamentā, ka vecāki nav norādīti. Un par sevi nevar iegūt datus, meklējot departamentos un institūcijās," saka Iveta Paegle no Labklājības ministrijas.
Proti, informācija par atradeņiem - viņu atrašanas vietu, laiku - ir tikai tieši iesaistītajām iestādēm, piemēram, slimnīcai, kurā ir glābējsilīte, arī bāriņtiesai. Projekta īstenotāji uzskata, ka izveidojot reģistru, šie dati par bērnu būtu vienkopus.
Savukārt adoptētie, kuri nav atradeņi un kuru vecāki ir zināmi, informāciju par sevi, bioloģisko vecākus vārdus un citus datus, sasniedzot pilngadību, var iegūt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā.
Vēl jānorāda - ja glābējsilītēs ievietoto bērnu datu reģistra projektu izdosies saskaņot ar visām atbildīgajām institūcijām, tad reģistru varētu ieviest jau nākamā gada sākumā.
29.augustā tiks atklāta glābējsilīte Jelgavas pilsētas slimnīcā, un tas nozīmē, ka katrā Latvijas reģionā būs pa glābējsilītei.
