Šādas pilnvaras valdības rokās palīdzēšot valstij ātrāk un veiksmīgāk īstenot skolu tīkla reorganizāciju, pamato Izglītības ministrija. Pēc ministrijas aplēsēm, tam vajadzētu novest pie kvalitatīvākas izglītības un racionālākas resursu izmantošanas.
Jaunais regulējums paredz – ja pašvaldība vēlēsies atvērt klasi ar mazāku skolēnu skaitu, tai pedagogu darba samaksa būs jāsedz no saviem līdzekļiem. Tas pats attieksies uz augstskolu dibinātajām vai privātajām vidusskolām.
Nākamā gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļauti arī Izglītības likuma grozījumi, kas valdībai arīdzan dos pilnvaras noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu algu samaksas finansēšanā gadījumos, kad skolēnu skaits neatbilst minimālajam noteiktajam. Atbilstoši grozījumiem, šādos gadījumos vērā tiks ņemti konkrētās izglītības iestādēs iegūtās izglītības kvalitātes rādītāji.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga šos grozījumus sauc par neizdiskutētiem un situāciju, kad šādas Izglītības likuma izmaiņas tiek virzīti budžeta paketes ietvaros, salīdzina ar tā dēvētajiem lojalitātes grozījumiem. “Grozījumi, kas skar internātskolas, izglītojamā minimālā skaita noteikšanu vai tas, ka Ministru kabineta kompetencē būs noteikt kārtību un kritērijus, kādā mērā ņem vērā izglītības iestādes kvalitātes rādītājus. Šajā likumprojektā ir daļa no tiem iekļauti. Kāpēc daļa un pēc kādiem principiem, grūti komentēt,” pauda Vanaga.
Skeptiska pret valdības pilnvaru paplašināšanu ir arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās padomniece Ināra Dundure, aicinot valdību atlikt grozījumu tālāku virzību, tos dēvē par neizdiskutētiem: “Šobrīd panākat vienošanās par sociālā atbalsta spilvenu. Taču tas, kas attiecas uz pārējiem grozījumiem, jautājumiem, nepieciešama saruna.”
Ieinteresēto pušu diskusija par skolu tīkla optimizāciju plānota piektdien. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas galaziņojumu par optimālo skolu tīklu plānots publiskot līdz šā mēneša beigām.
Ziņots, ka valdība 2015.gadā jau pieņēma noteikumus, kas paredzēja minimālo skolēnu skaitu desmitajās klasēs, taču tobrīd Izglītības likumā valdībai nebija deleģējuma to darīt. Tāpēc Satversmes tiesa šovasar secinājusi, ka valsts konstitūcijai neatbilst šie noteikumi, tādējādi norma ir spēkā neesoša no tās pieņemšanas brīža.
