Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Kipra: vēsturiskais konflikts un nostāja jautājumā par Turcijas iestāšanos ES

Krustpunktā

Satiksmes ministrs Uldis Augulis par transporta nozares aktualitātēm

Videoreģistratoru uzfilmētais. Ko ar šiem ierakstiem drīkst darīt?

Grasās labot «caurumus» videoreģistratoru izmantošanas prasībās

Lai arī videoreģistratoru izmantošanas un to datu apstrādes reģistrēšanas prasības ir spēkā jau labu laiku, regulējumā ir "caurumi", ko atbildīgās iestādes tagad grasās labot, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Datu valsts inspekcijas (DVI) vecākā eksperte Olga Graudiņa.

Viņa stāstīja, ka DVI ir jāreģistrē nevis pati ierīce – videoreģistrators, ko autovadītāji arvien biežāk izmanto kā pierādījumu strīdīgās avāriju situācijās, bet gan datu apstrāde, "ko tas video reģistrators veic". Iepriekš to bija izdarījušas līdz desmit personas, bet tagad, kad šis jautājums ir aktualizējies, datu apstrādi DVI reģistrē daudzi.

Pēc viņas sacītā, prasības reģistrēt videoreģistratoru datu apstrādi attiecas uz tām personām, kas ar videoreģistratoru fiksē norises publiskajā telpā, nodod video trešajām personām un publisko, piemēram, internetā. Arī tad, ja publiskajā telpā uzņemto video plānots izmantot personīgajām vajadzībām, datu apstrāde ir jāreģistrē DVI, skaidroja Graudiņa.

Viņa gan atzina, ka likums patlaban skaidri nepasaka, kas ir video novērošana un kas – filmēšana, uz ko prasības par videoreģistratoru datu apstrādi neattiecas.

"Ja jūs vienkārši nofilmējat, bet neveicat video novērošanu, tad uz jums reģistrācijas kārtība neattiecas. Attiecas tikai likuma prasības par to, ka jūs nevarat nodot trešajām personām," teica Graudiņa, vēlāk piebilstot: "(..) Kā mēs to interpretējam – video novērošana ir tas ilgstošais process ar mērķi konstatēt kādu iespējamu pārkāpumu, bet filmēšana – vienkārši kaut kāda momenta iemūžināšana, piemēram, tie paši tūristi filmē."

"Iespējams, lielākā problēma tiešām ir, ka likumā nav noteikts konkrēts regulējums attiecībā uz video novērošanu," atzina DVI pārstāve.

Arī Tiesu ekspertīžu centra vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka likumā skaidri ir jāpasaka, kurā brīdī notiek filmēšana un kurā sākas video novērošana. Tāpat ir skaidrāk jāpasaka, kā rīkoties gadījumos, ja tiek publicēts video materiāls ar trešo personu.

Irbītis atzina arī, ka liels jautājums ir par to, ko saprot ar videoreģistratoru datu apstrādi un vai arī mobilie tālruņi, kuros iespējams lejupielādēt aplikācijas un arī filmēt, tagad būtu jāpārvērš par videoreģistratoriem. "Vai arī visas šīs iekārtas ir jāreģistrē?".

"Tāpēc ir jānovelk ļoti precīzi šīs robežas,” sprieda Irbītis, atzīmējot: "Pašlaik ir daudz tehniskas dabas jautājumu tieši par definīcijām, kas ir kas."

DVI pārstāve atzina, ka pašlaik inspekcija sadarbībā ar Tieslietu ministriju strādā pie iespējamiem likuma grozījumiem, lai precizētu reģistratoru izmantošanas prasības.

Savus priekšlikumus grozījumiem virzīs arī Valsts policija, kas pašreizējā regulējumā saskata dažas neskaidras lietas. Proti, nav saprotams tas, vai prasība par videoreģistratoru datu apstrādi ir saistoša personām, kas personīgajām vajadzībām ir nofilmējusi kādu negadījumu, bet policija to izņēmusi, lai pievienotu lietas materiāliem.

"Šī problēma ir aktualizējusies pēdējā laikā. Ar Datu valsts inspekciju šo jautājumu apspriedām. Tiek lemts jautājums, virzīti iespējamie grozījumi, lai šo situāciju un domstarpības atrisinātu," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt