Viņš skaidroja, ka finansiālu atbalstu varētu saņemt ne tikai sabiedriskie, bet arī komercmediji. Tie būtu, piemēram, mediji, kas paredzēti ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem.
Kaprāns uzsvēra, ka valsts neiejauktos medijus saturā. „Šis mehānisms nav unikāls. (..) Tā saucamie kultūras mediji tiek atbalstīti caur Kultūrkapitāla fondu. (..) Tas nav saistīts ar cenzūru vai materiālu pasūtīšanu. (..) Tā ir mediju atbalstīšana, kas nespēj pelnīt, bet kas rada sociāli nozīmīgu saturu,” viņš stāstīja. Programma arī paredz mediju kritikas un žurnālistu mūžizglītības programmas.
Patlaban nav zināms, cik liels varētu būt šādas programmas budžets. To varētu veidot gan Latvijas budžeta līdzekļi, gan ES sniegtais finansējums Latvijai kā valstij ar jutīgu mediju vidi Krievijas propagandas dēļ.
