Panorāma

Panorāma

Panorāma

Visi naktī pārbaudītie skūteru braucēji ir reibumā

Kāpēc kompensēs granulu, bet ne malkas iegādi?

Granulu iegādei apkurei būs kompensācija, malkas cena vēl zem ministrijas noteiktā sliekšņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdība lēmusi pieaugošās enerģijas cenas kompensēt dažādiem kurināmā veidiem, taču sarakstā iztrūkst malka, lai gan tās cena šogad dubultojusies. Ekonomikas ministrija šādu izvēli pamato ar aprēķiniem, ka siltums no malkas joprojām izmaksā vislētāk. Atbalstu malkas lietotājiem gan sola Labklājības ministrija, vienlaikus atgādinot, ka pabalsta saņemšanai jāsaglabā malkas iegādes čeks, kas  daudziem var izrādīties problēma.

Malka ir viens no populārākajiem kurināmā veidiem Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2020. gadā aptuveni 300 000 mājsaimniecību izmantoja malku vai briketes vai nu apkurei, vai ēst gatavošanai. Trešdaļa malku sagādā paši, pārējie pērk.

Kā jau visiem energoresursiem, arī malkai šogad cena ir strauji kāpusi, taču kamēr granulām cenu valdība sola kompensēt,

malkas iegādei īpašs atbalsts nav paredzēts.

Jelgavas iedzīvotāja Irēna pastāstīja, ka septiņus berkubus malkas nopirka par 380 eiro. "Pensiju krāju, katru mēnesi atlieku. Es neko nevaru nopirkt, tikai samaksāju nodokļus un pārtikai. Zāles vēl jāpērk. Bet kaut ko no citām precēm, es neko nevaru nopirkt, neko," viņa piebilda. 

Savukārt Jelgavas iedzīvotāja Helēna pērn maksājusi 200 eiro par septiņiem steriem, bet šogad krāj 360 eiro. Viņa uzskata, ka atbalsts pienāktos neatkarīgi no kurināmā veida, jo dārgs ir viss. "Cena augstāka un augstāka ar katru nedēļu. Briketes vispār nav iespējams nopirkt. Tonna kaut kas pāri 320, vēl pagājušajā gadā bija 175 [eiro]," teica Helēna.

Straujā cenas kāpuma dēļ Latvijas Pašvaldību savienība mudināja valdību kompensēt arī malkas iegādi, tomēr Ekonomikas ministrija vadījusies pēc citiem principiem. Ministrija par atskaites punktu izvēlējusies cenu par megavatstundu. Ziņojumā valdībai noteikts, ka atbalsta slieksnis, virs kura plānots kompensēt pusi sadārdzinājuma, ir 68 eiro par megavatstundu, kas ir iepriekšējās apkures sezonas tarifu mediāna.

Granulu cena šobrīd sasniegusi aptuveni 400 eiro par tonnu, kas slieksni pārsniedz. Savukārt malkai, kaut gan cena šogad dubultojusies, tik un tā cena par megavatstundu esot 50 eiro robežās,

tāpēc kompensācija nav paredzēta. Tikmēr siltumapgādes uzņēmumu vidējo tarifu ministrija prognozē 150 eiro apmērā.

"Runājot par briketēm un malku, skaidrs, ka mēs par šiem kurināmā veidiem neesam aizmirsuši," teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns. "Mēs viņus zinām, sekojam līdzi. Ja šī cena pieaugs tik strauji, kā tas pieauga, piemēram, granulām, un tuvosies vai pārsniegs šo slieksni, mēs, protams, esam gatavi reaģēt un izveidot kaut ko papildus."

Labklājības ministrija savukārt norāda, ka neatkarīgi no apkures veida visi ar zemiem ienākumiem varēs pieteikties mājokļa pabalstam. Šobrīd ministrija pārstrādā pabalsta kritērijus un norāda, ka to varētu saņemt, ja ienākumi uz vienu cilvēku mājsaimniecībā nepārsniedz aptuveni 500 eiro. Pabalsta aprēķināšanas kārtība gan ir sarežģīta un prasa iesniegt daudz dokumentu, lai pierādītu ienākumus un izdevumus.

Latvijas Pašvaldību savienību uztrauc, ka lielais pieteikumu skaits un to pārbaude var pārslogot sociālos dienestus.

"Kas nozīmē, ka nereti šie iesniegumi noguls plauktā uz vairākiem mēnešiem, jo darbiniekiem vienkārši nebūs kapacitātes, lai iesniegumus laicīgi izskatītu," paskaidroja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ella Pētermane. 

Organizācija iesaka pārbaužu slogu atvieglot un galvenokārt vadīties pēc cilvēka ienākumiem, nevis izdevumiem. Labklājības ministrija šobrīd priekšlikumu vērtē un sola birokrātisko slogu mazināt, tomēr tik un tā būšot svarīgi, lai malkas iegādi var pierādīt ar dokumentiem.

"Pretējā gadījumā nav iespējams noteikt, cik tad persona par malkas iegādi ir samaksājusi," uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāve Agnese Jurjāne. "Varam, protams, uzticēties iedzīvotājiem, tomēr šos čekus saglabāt vajag, jo tādējādi process būs vienkāršāks un ātrāks."

Paredzams gan, ka daudziem tas var kļūt par šķērsli. Gan Helēna, gan Irēna atzīst, ka

čeka saņemšana par malkas iegādi līdz šim nav bijusi ierasta. 

Skaidrību par atbalsta kritērijiem un pabalsta piešķiršanas kārtību Labklājības ministrija sola augusta vidū. Arī pabalstu apmēru šobrīd nosaukt nevarot, jo to noteiks individuāli. Ministrija prognozē, ka mājokļa pabalstu rudenī varētu saņemt ap 100 000 mājsaimniecību jeb par 60% vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti