Dienas ziņas

Daugavpils novadā ūdens līmenis Daugavā krītas

Dienas ziņas

Piemājas saimniecībās no putnu gripas nebaidās

Grants ceļu stāvoklis kritisks arī Dagdas novadā

Grants ceļu stāvoklis kritisks arī Dagdas novadā

Dagdas novadā ar granti klāti gandrīz 90% no aptuveni 500 kilometru garajiem ceļiem un ielām. Jau piecus gadus lielākās raizes sagādā valsts autoceļš Dagda–Asūne–Vorzova. Tas ir vienīgais ceļš, kas ar Dagdu savieno divus pagasta centrus – Asūni un Ķepovu. Vairākus gadus iedzīvotāji lūguši uzlabot ceļa stāvokli, bet pagaidām bez rezultāta.  

 “Pat tagad redzams: greiders izlīdzināja, bet bedrītes vienalga paliek,” tā kritisko valsts autoceļa Dagda-Asūne-Vorzova stāvokli raksturo Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Žanna Aišpure.

Gan viņa, gan citi šī un vēl trīs citu Dagdas novada pagastu - Ķepovas,  Robežnieku un Bērziņu - iedzīvotāji ik dienu pa šo ceļu dodas uz novada centru – Dagdas pilsētu. Ceļa garums ir aptuveni 24 kilometri, un satiksme šeit intensīva.

Dagdas novada pašvaldības ceļu meistars Aivars Belkovskis stāsta, ka cilvēki brauc, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, pie ārstiem, uz pašvaldības iestādēm.  

“Brauc no Ķepovas pagasta, kur vispār ir skola slēgta. Un Asūnes pagastā, kur nav vidusskolas. Un tie skolēni katru dienu tiek vesti uz Dagdas vidusskolu,” stāsta Belkovskis.

“Tā kā ceļa stāvoklis ir slikts, bērni dažreiz kavē mācības. [..] Tas arī bojā tehniku, aizņem laiku. Ceļš ir ļoti plats. Izaugumi izveidoti. Vietām pat līdz 30 centimetriem,” stāsta Žanna Aišpure.

Zemes izaugumus ceļmalā rada greiderēšana, ūdens novadgrāvju ceļam nav, lielākoties to pa posmiem klāj daudzas mazas, bet, kā teic šoferi, asas bedres.

Līdzīgā situācijā ir arī vairāki citi grantētie ceļi Dagdas novadā, un iedzīvotāju finansiālie zaudējumi, kā arī neapmierinātība ik gadu pieaug.

Asūnes pagasta iedzīvotāja Gaļina stāsta, ka viņai reiz “vajadzēja braukt pēc zālēm bērnam, ko vēl baro ar krūti, un braucu pusotru stundu, kamēr turp, atpakaļ, trīs stundas, iedomājieties, kas ar bērnu var notikt šajā momentā”.

“Un stikli plīst. Nomainījām mašīnai stiklu, kamēr braucām, atkal stikls lauskās, lukturi. Kas to visu mainīs?” saka Gaļina.

Arī Asūnes pagasta iedzīvotājs Aleksandrs stāsta, ka viņa mašīnai “ir plaisa uz stikla, garāmbraucējs brauca un akmens trāpīja, nezinu, iziešu vai neiziešu tehnisko apskati”.

“Mēs jau esam daudz parakstu vākuši. Mēs esam daudz darījuši, un pagasta, pašvaldība arī ir darījusi, bet principā risinājuma nav nekāda,” nosaka Asūnes pamatskolas direktore Zita Gražule.

Pirmo reizi pie Satiksmes ministrijas ar lūgumu ceļu sakārtot Asūnes pagasta iedzīvotāji vērsās 2015. gada nogalē. Tad nodrošināta regulāra ceļa planēšana. Tomēr tā ir īslaicīga palīdzība, tāpēc gadu vēlāk ministrijai sūtīta atkārtota vēstule. Uzsverot, ka nav pildīts administratīvo teritoriju reformas solījums: sakārtot tos pagastu ceļus, kas savienoti ar novadu centriem. Taču arī šajā reizē nopietns risinājums nav rasts.

Šomēnes asūnieši par ceļa stāvokli informēja Ministru prezidenta biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Atbilde vēl jāgaida.

Dagda-Asūne-Vorzova ir arī viens no tiem 56 Dagdas novada ceļiem, kam pavasarī ieviests autotransporta masas ierobežojums.

“Taču ne visi kravu pārvadātāji godprātīgi šos ierobežojums ievēro. Tāpēc mums nākas diezgan bieži iesaistīt policiju, lai tos pārkāpējus, īpaši tas skar meža vedēju tehniku, kaut kādā veidā sodītu. Lai nepieļautu ceļu bojāšanu,” saka Aivars Belkovskis.

Novada iedzīvotāji un ceļu speciālisti redz vairākus variantus, kā uzlabot gan šī, gan citu novada grants ceļu stāvokli. Viņi neatbalsta ideju par otrā pensiju līmeņa naudas virzīšanu šāda veida darbiem, taču ir par grants ceļu sašaurināšanu un ceļu fonda atjaunošanu.

“Es domāju, ka pareizais risinājums būtu novirzīt vismaz tos līdzekļus, kuri tiek iekasēti no transportlīdzekļiem par autoceļu izmantošanu, ceļu nodokli novirzīt  maksimāli ceļu uzturēšanai,” uzskata Belkovskis.

Autoceļš Dagda-Asūne-Vorzova raizes sagādā jau vismaz piecus gadus. Iedzīvotāji ir pārliecināti: ar tiem līdzekļiem, kas šo gadu laikā ieguldīti greiderēšanā un ceļa uzturēšanā, jau sen bija iespējams ceļu sašaurināt un izveidot tam jaunu – asfaltētu segumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti