Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Kā no valsts atgūt naudu par attaisnotajiem  izdevumiem?

Intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli

Grants ceļiem vajag aptuveni astoņas reizes vairāk līdzekļu; pieļauj izmantot pensiju fondu naudu

Grants un reģionālo ceļu sakārtošanai visā Latvijā ir nepieciešami 130 miljoni eiro pašreizējo 15 miljonu vietā. Viens no veidiem, kā situāciju varētu risināt, ir otrā un trešā līmeņa pensiju fondu naudas virzīšana ceļiem.

To intervijās LTV raidījumā „Rīta Panorāma” un Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” trešdienas, 8.marta, rītā sacīja attiecīgi satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) un VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

''Kocinieku'' kontrole; kopumā būtu nepieciešami 4,5 miljardi eiro

Lange skaidroja, ka tieši grants un vietējo ceļu stāvoklis pasliktinās, jo Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts līdzekļi tiek ieguldīti valsts nozīmes ceļos. Kā situācijas risinājumu Lange piedāvāja stingru automašīnu kontroli, lai neļautu pārāk smagiem spēkratiem, piemēram, tā saucamajiem „kociniekiem” braukt pa grants ceļiem.

Arī Augulis kā vienu no cēloņiem minēja naudas trūkumu. Tomēr, lai arī valsts budžeta līdzekļu ir nepietiekami, jo tie nepieciešami izglītībai un sociālajai palīdzībai un citām nozarēm, Augulis izteica cerību, ka pastāv veidi, kā iegūt lielāku finansējumu ceļu uzturēšanai.

Piemēram, no otrā un trešā līmeņa pensiju fondiem varētu daļu līdzekļu veltīt ceļiem. „To var darīt, taču esot pārliecinātiem, lai nemazinātos ienesīgums no fondiem,” sacīja Augulis.

Viņš gan akcentēja, lai pilnībā sakārtotu Latvijas ceļu tīklu, ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Tā kā Latvijas budžets šogad ir astoņi miljardi, tad tik daudz naudas ceļiem reāli nav iespējams gūt.

Augulis neslēpa skepsi par Bauskas novada iedzīvotāju gatavību protestēt un bloķēt šoseju uz Rīgu, ja reģionālie ceļi netiks savesti kārtībā.

„Reģionālo ceļu stāvoklis ir slikts visā Latvijā. Ja mēs gribam bloķēt ceļus, tad mums ir jābloķē visa Latvija,” teica ministrs.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” gan atzina, ka pensiju fondu līdzekļus ieguldīt pa tiešo ceļos nav iespējams, bet fondu pārvaldītāji var ieguldīt finanšu instrumentos, ja tie būs finansiāli pievilcīgi un spēs nodrošināt līdzekļu atdevi.  

Āboliņš gan norādīja, ka “ar ceļiem gan tas varētu būt sarežģīti”, tie varētu būt publiskās privātās partnerības projekti, bet tas nozīmētu maksas ceļus.

Turklāt Eiropas Komisija uz šāda tipa projektiem skatās skeptiski, vērtējot, vai tas nav slēpts budžeta izdevumu palielinājums, norādīja Āboliņš.  

Par ceļiem maksātājs gala rezultātā ir valsts un tie ir budžeta izdevumi, “es būtu skeptisks, kā var rast risinājumus”, atzina ekonomists.   Taču, ja valsts izdomā finansiāli pievilcīgu priekšlikumu, fondu pārvaldītāji noteikti varētu izskatīts šo iespēju. 

 

Ceļi neiztur svārstīgo gaisa temperatūru ziemā

Abas amatpersonas kā vēl vienu cēloni grants un reģionālo ceļu sliktajam stāvoklim minēja mainīgos laika apstākļus, kas krasi ir ietekmējuši gadiem nelabotos grants un reģionālos ceļus,

„Mums nav bijusi viena ziema. Mums ir četras ziemas,” sacīja Augulis, norādot uz nenoturīgajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos. Ministrs pats esot braucis pagājušajā sestdienā pa Zemgales grantētajiem ceļiem un šķitis, ka šonedēļ tur jau varēs strādāt greideri. Taču atgriezusies ziema situāciju ir krasi pasliktinājusi.

Viņam piekrita arī Lange, kurš pauda, ka klimata pārmaiņu dēļ ziemām kļūstot mainīgākām, grants ceļu kvalitāte paliks arvien dramatiskāka.

Viņš skaidroja, ka šosezon vien ziema ir bijusi vairākās kārtās - te gaisa temperatūrai kļūstot siltākai, te aukstākai. Tāpēc, ja Latvijas valsts un sabiedrība nemainīs savu attieksmi pret grants ceļiem, to stāvoklis kļūs sliktāks.

Ceļu izdangāšana ir sekas to nesavlaicīgai atjaunošanai, pauda Lange.

 

Brīdina par momentu, kad nebūs nedz ES, nedz Latvijas finansējuma

Savukārt „Latvijas ceļu būvētāja” vadītājs Andris Bērziņš LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pauda, ka pašreizējā situācija ir loģiska, jo gadiem „kā narkomāni esam dzīvojuši uz Eiropas naudas” un neesam ieguldījuši līdzekļus grants un reģionālajos ceļos.

Viņaprāt, Latvija „aizvien tuvāk un tuvāk virzās katastrofai”, jo tuvojas brīdis, kad nebūs vairs ES atvēlēto līdzekļu.

Viņš mudināja radīt sistēmu, kurā ceļu attīstības plāns būtu saskaņots ar skolu tīklu un citiem valsts attīstības plāniem.

 

Vēstīts, ka Bauskas vietvara pirmdien, 6.martā, lūdza valdību izsludināt ārkārtas situāciju sliktās ceļu kvalitātes dēļ. Gadiem nelabotie grants ceļi ne vien lauž automašīnas, bet arī apdraud uzņēmējdarbību, jo sadarbības partneri pieprasa produkciju izvest līdz šosejai. Izskan arī aicinājumi bloķēt A7 šoseju Lietuvas pierobežā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti