Šāda iecere ir Priekules novada Gramzdas pagasta uzņēmumam „Livonijas lasis”. Kad Gramzdas pašvaldībā notika pirmā būvniecības projekta prezentācija, uz to bija ieradušies vairums šāda veida uzņēmumu pretinieki: lai arī tā būtu iespēja attīstīt uzņēmējdarbību novadā, iedzīvotāji un dzīvnieku aizstāvji tajā saskata vairākas neērtības.
„Livonijas lasis” iecerējis būvēt ūdeļu fermu gandrīz 20 hektāru platībā, plānojot tajā audzēt līdz 9000 kažokzvēru gadā. Uz publisko apspriešanu ieradušies bija neapmierinātie gan no Gramzdas, gan cilvēki no Priekules un Rīgas, tiesa gan, kurus šis fakts skar mazāk vai neskar vispār.
„Otru Dāniju mums te nevajag smakas ziņā. Treškārt – tā ir tāda vieta, kur nav kas strādātu – visi strādājošie ir izbraukuši,” pauž Priekules novada iedzīvotāja Renāte. „Tas ir 300 metrus no manas mājas – māja, kuru mēs sākām celt pirms pusgada. Smakas, transports! Man mājās ir trīs mazi bērni. Tagad jau brauc lielas mašīnas – tad būs vēl vairāk. Un man ir bail!” norāda Gramzdas pagasta iedzīvotāja Anita.
Pretēju viedokli pauž arhitekts, fermas būvniecības konsultants Ivars Tomsons. „Visi šie noteikumi ir izpildīti – gan aizsargjoslas, gan smakas (..) Šī aizsargjosla tiek ievērota līdz dzīvojamām mājām un arī apbūves blīvums tiek ievērots,” norāda Tomsons.
Uzņēmuma veidošanas ideju šīs uzņēmējdarbības nozares saknē neatbalsta arī organizācija „Dzīvnieku brīvība”. Tas ir neētiski - Latvijā attīstīt šādu jomu, ko pasaulē ierobežo un aizstāj ar citām, viņuprāt, humānākām jomām.
Priekules novads un Gramzdas pašvaldība pie šī jautājums vēl atgriezīsies jau tuvākajā laikā un to pārstāvji – atbalstīt vai neatbalstīt kažokzvēru fermas izveidi - šeit vēl ietur neitrālu pozīciju, norāda organizācijas pārstāvis Sandris Ādminis. „Vajadzētu pārstāt dzīvniekus šādā veidā izmantot un nonāvēt!” akcentē Ādminis.
Tikmēr pagasta pārvaldes vadītājs Augustīns Eidejus sola, ka notiks atkārtota uzņēmuma iniciatoru un iedzīvotāju tikšanās.
Ja ferma tiks būvēta, tad to, visticamāk, darīs nākamvasar.
