Godmanis norādīja: lai arī iedzīvotāju skaits Latvijā kopš 2000.gada ir samazinājies par aptuveni 24%, valsts pārvaldes funkciju skaits ir tikai pieaudzis. Visiem algu pieaugumu, ko ik pa laikam prasa dažādās jomās valsts sektorā strādājošie, nevar nodrošināt. Tāpēc strādājošo skaitu vajadzētu samazināt, bet algas – palielināt, vienlaikus arī paaugstinot prasības pret šiem darbiniekiem,
"Būtu pareizāk iet to ceļu, ka maksā lielākas algas, bet cilvēku skaitam jābūt varbūt drusku mazākam. Nevar būt tā, ka cilvēku skaits paliek tāds pats vai pat palielinās un vēl lielākas algas iznāk. Tas nekur tā nesanāks, arī privātajā sfērā ne," sprieda Godmanis.
Tiesa, reformas būtu jāveic lēnām un pārdomāti, lai neizraisītu sociālos nemierus. Vieglāk būtu izšķirties par valsts pārvaldes reformēšanu, bet grūtāk būtu ar reformām citās jomās valsts sektorā, teica Godmanis, uzsverot, ka kaimiņi igauņi "dzelžaini" samazinājuši skolu skaitu, taču tur arī ir cita attieksme pret dzīvi – viņi mazāk prasa no valdības, bet vairāk paši no sevis.
Jautāts, vai, ņemot vērā grūtības atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju, būtu jāceļ VID ģenerāldirektora alga, Godmanis lika noprast, ka tas būtu jādara, jo daudz lielākas algas maksā valsts uzņēmumu vadītājiem, tāpat ievērojami vairāk šāda līmeņa vadītājiem iespējams nopelnīt privātajā sektorā.
Jau ziņots, ka konkurss uz VID vadītāja amatu beidzies bez rezultāta.