Viņš sacīja, ka premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) atkāpšanās bija “pilnīgi nenormāla situācija, ka pašas premjeres partija ir tā, kas visvairāk gribēja, lai premjere atkāpjas, un pārējais man līdz galam nav skaidrs”. Taču viņš uzskata, ka valdības darbā vairākās jomās – izglītībā, veselības aprūpē – “iestrēga visas iniciatīvas”.
Tāpēc, Godmaņa ieskatā, nākamajam premjera amata kandidātam nevis jāsaka vispārīgās frāzes par reformu turpināšanu, bet jāpiedāvā konkrēti, iespējams, arī nepopulāri soļi. Turklāt visos jautājumos jābūt komandas darbam, nevis vienam ministram, kas kaut ko piedāvā.
Piemēram, izglītības nozarē premjeram jāpasaka, vai piekritīs skolotāju arodbiedrības spiedienam un pārdalīs nākamgad budžetā rezervētos deviņus miljonus eiro, lai palielinātu zemākās skolotāju algas, vai arī nepiekāpsies, vai būs spējīgs atrast papildu naudu kaut kur, lai celtu algas visiem.
Veselības jomā, pēc Godmaņa domām, ir skaidri jāpasaka, ka ir jāievieš veselības apdrošināšana visiem, bet par to būtu jāmaksā daži procenti no algas, un tie būtu jāiemaksā darba devējam. Bez papildu maksājumiem sakārtot sistēmu nebūs iespējams, pārliecināts Godmanis. Ja kāds apgalvo, ka to var darīt ar pašreizējo budžetu, tie ir meli, paziņoja Godmanis.
Viņš arī kritizēja gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, brīdinot – ja nauda kādās jomās nebūs savlaicīgi apgūta, ES to “ņems nost, pārdalīs, un iedomājieties, kāds haoss tad iestāsies..”.
Bijušais premjers arī pauda, ka nepieciešams aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku, jo mēģināt papildināt budžetu, ceļot nodokļus, ir bezcerīgi. Godmanis arī norādīja, ka viņš nerunā par maziem uzņēmumiem – frizētavām vai auto servisiem, bet gan “par lielām lietām”, un tāpēc, iespējams, jāpārstrukturē likumsargu – korupcijas apkarotāju, Finanšu un Ekonomikas policijas darbs.
Papildus viņš arī atgādināja, ka nepieciešams domāt par reģionālo reformu – vai tiešām Latvijā jāsaglabā mazi “novadiņi, kuriem nav kapacitātes”.
Godmanis uzskata, ka nākamajam premjeram jābūt plānam šajos jautājumus, pretējā gadījumā nonāksim situācijā, ka premjers būs cits, bet darbs atkal iestrēgs.
Jau ziņots, ka pēc “Vienotības” premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis deva partijām laiku līdz gada beigām, lai vienotos par nākamo koalīciju, premjeru un darba prioritātēm.
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgušajām spekulācijām "Vienotība" oficiāli paziņoja, ka premjera amatam izvirzīs partijas līderi Solvitu Āboltiņu, bet par to gan vēl tiek plānots balsojums frakcijā, jo Āboltiņu neatbalsta arī daļa pašas partijas biedru. Kategoriski pret darbu Āboltiņas valdībā ir pašreizējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība, savukārt trešais koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība paziņoja, ka līdz 28.decembrim izvirzīs virzīs savu kandidātu premjera amatam.
