Dūmakaino dienu šodien Dobelē gaišāku dara daudzās svecīšu liesmiņas pie Dobeles atbrīvošanas pieminekļa. Jau dienas pirmajā pusē nolikt savu svecīti, godinot kritušo karavīru piemiņu, bija atnākuši tuvējās skolas sākumskolas posma klases.
"[Esam šeit] tāpēc, ka mēs svinēsim, par godu lāčplēšiem, ka viņi aizstāvēja Latviju," skaidroja Dobeles 1. vidusskolas otrās klases skolniece Ksendija. Viņas klases biedrs Kristers piebilda: "Mēs tās svecītes tagad nākam likt, pieminot tos, kuri nomira tajā karā."
Mazie skolēni ir sapratuši pašu galveno, ka Latvija šodien ir brīva, pateicoties mūsu drosmīgajiem karavīriem. Tomēr, lai izskaidrotu sarežģīto Latvijas vēsturi, skolotājām nācies krietni palauzīt galvu.
"Iedomājāmies sevi, kā tas būtu, ja šodien tā notiktu. Ja tā būtu mūsu ģimene un ja mēs iedomājamies, ka tas būtu mūsu tētis, kam šodien jāiet karā, tad mēs uz tām lietām sākam skatīties mazliet savādāk," sacīja Dobeles 1. vidusskolas 2. klases skolotāja Guna Vārava.
Izšķirošas kaujas Brīvības cīņās Dobeles apkaimē neesot notikušas. Tomēr Dobeles vārdu tajās nesis 11. Dobeles kājnieku pulks, kas izveidotsm apvienojoties Liepājas zemessargu bataljonam un Grobiņas kājnieku pulka daļām. Par šo vēstures sadaļu gan ziņu esot maz.
"Oficiāli tas ir dzimis1920. gada 26. februārī Brīvības cīņu beigu posmā, un galvenokārt šis pulks piedalās cīņās Latgales frontē, bet nesa Dobeles vārdu.
Viņiem tāda skaista devīze karogā bijusi: ''Es, karā aiziedams, sirdi slēdzu akmenī. Aust gaismiņa, līst saulīte, plīst akmens skanēdams"," stāstīja vēsturnieks Andris Tomašūns.
Daudz labāk dobelniekiem zināma Atbrīvošanas pieminekļa raibā vēsture. Tomēr arī šeit šoreiz nebūs svētku uzrunu un neskanēs patriotiskas dziesmas. Tomēr, kā stāstīja bērni, svētki būšot.
"Manā ģimenē 11. novembri atzīmē ar burvīgām, garšīgām vakariņām. Kādu filmu, un vēl es parasti iemācos arī kādu dziesmiņu vai pantiņu," stāstīja Dobeles 1. vidusskolas 3. klases skolniece Alise.
