Ik gadu Latvijā vidēji 20 lietās kāds tētis vai mamma, kuru bērnu bez viņu piekrišanas otrs no vecākiem atvedis uz Latviju, pieprasa lūgumu pēc juridiskas konsultācijas. Tiesu valodā vecāku nesaskaņotu rīcību, ja abi vecāki bērnu audzina kopā, sauc par bērna nolaupīšanu.
"Ja bērniņš tiek nolaupīts no valsts A un atvests, teiksim, uz valsti B, kas ir Latvija mūsu gadījumā, mums starptautiskās saistības paģēr, ka mums ir jānodrošina šim te aplaupītajam vecākam juridiskā palīdzība. Mēs to darām "pro bono" – par brīvu. Citas valstis to nedara," skaidroja TM Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere.
Jau trīs gadus pastāv sadarbības līgums starp TM un sešiem zvērinātiem advokātiem. Šie advokāti apņēmušies "pro bono" jeb bez atlīdzības nodrošināt juridisko palīdzību ārvalstīs dzīvojošo pieteikumu iesniedzējiem gadījumos, kad bērns prettiesiski nonācis Latvijā.
"Visticamāk, tas atslēgas vārds ir bērna intereses, jo, protams, mēs visi esam ieinteresēti banku lietās, finanšu lietās – lietās, kas mums nes finanses, bet tajā brīdī, kad tu kā profesionālis esi sasniedzis zināmu līmeni, zināmu atpazīstamību un savu profesionālo izaugsmi, tad esi gatavs palīdzēt otram," piebilda Jugane-Lintere.
Atzīmējot trešo gadu, kopš valstī darbojas šī bezmaksas palīdzība sabiedrības labā, advokāti tika godināti TM. Viņu vidū arī Māris Vainovskis, kurš lietās, kas skar bērnu tiesības, bez atlīdzības strādājis vairāk nekā 1500 stundas.
Vainovskis norādīja, ka visvairāk šādu lietu ir pēc brīvlaikiem, kad bērni, kuri it kā aizbraukuši brīvdienās, neatgriežas savās dzīvesvietas valstīs.
No astoņām lietām, ar ko šo triju gadu laikā strādājis advokāts Vainovskis, pusē gadījumu pieteicēja bijusi mamma, otrā pusē - tētis.
Viens no skaļākajiem pēdējo gadu bērnu nolaupīšanas gadījumiem bija Latvijas pilsones Kristīnes Misānes lieta.
