Projektā pavisam pieteicās 124 cilvēki. Stradiņu slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš stāsta, ka sabiedrības vēlme palīdzēt bija liela, taču gluži no ielas cilvēkus nevar ņemt, tāpēc kopā ar Samariešu apvienību notika atlase un apmācības.
Brīvprātīgā Ilona stāsta: "Izskaidrot citiem cilvēkiem vakcinēties, tas īsti nav iespējams. Ko es varu darīt, ja citi cilvēki pieņem šo informāciju, citi nē, tad vienīgais, kā es varu palīdzēt šajā situācijā, šajā trakajā laikā, ir iet tajās rindās, kur vissmagāk cieš un visvairāk cilvēki ir noslogoti. Tāpēc arī bija doma iet uz slimnīcu palīgā." Strādājot par brīvprātīgo, Ilona pārliecinājās, cik ļoti smagi šajā laikā strādā mediķi: "Tas bija lielākais klātesamības mirklis, kad es pieredzēju, cik viņi smagi strādā un cik tas ir milzīgs, neaptverams darbs. Un mēs ikdienā to nezinām un nespējam to novērtēt, jo mūsu tur nav."
Brīvprātīgajiem slimnīcā bija vienkārši pienākumi, piemēram, pārvest pacientus, izmērīt temperatūru, saklāt gultas, skaidro viens no palīgiem Inguss: "Es mazgāju grīdas, es slaucīju putekļus, es vedu pacientus no vienas palātas uz otru un arī strādāju Informācijas centrā.
Man visspilgtākais pārdzīvojums bija, kad redzēju cilvēkus guļam gultā ar galvām augšā un nevarot paelpot.
Un atceros, vienai vecai dāmai bija ļoti grūti un viņa krieviski sauca, ka vajag palīdzību. Es nesaprotu krieviski, man pārtulkoja, ka viņa grib ūdeni. Tad es iedevu viņai ūdeni un viņa bija tik laimīga.
Es devu cilvēkam dzīvības iedvesmu un tas mani aizkustināja."
Gunta palīdzējusi mediķiem neatliekamajā palīdzībā: "Palīdzēju gan reģistrēt, gan izmērīt pulsu, tas nebija sarežģīti, bet tas ir laikietilpīgs process. Izjutu, ka tur daudz darba."
Savukārt brīvprātīgā Kristīne uzsver: "Tas, ko mēs, brīvprātīgie, redzējām – tās slimnīcas ir pilnas, koridori ir pilni un liekās rokas vajag – pārvest, palīdzēt, pacelt, mazgāt tīrīt, kārtot." Tomēr pāri visam slimnīcā nonākušajiem cilvēkiem esot vajadzīgs uzmundrinājums, saka Kristīne, ko arī centusies dot: "Tu ej iekšā, smaidi, sveicinies, tiem cilvēkiem arī uzreiz parādās smaids."
Daudzi no aptaujātajiem sacīja, ka būti gatavi doties palīdzēt mediķiem arī tagad, kad jaunais vīrusa paveids omikrons pārpildīs slimnīcas. Projekta turpināšanos neizslēdz arī Stradiņu slimnīcas vadītājs, kurš uzskata, ka galvenais brīvprātīgo uzdevums ir uzmundrināt pacientus: "Galvenais ir atbalsts, uzmundrinājums pacientiem, jo personāls var sniegt medicīnisko palīdzību, bet pacientiem vajadzīgas arī rūpes."
Projekta laikā konstatētas arī kļūdas, bet abas puses esot nolēmušas mācīties, lai sadarbība turpmāk būtu vēl labāka. Samariešu brīvprātīgo kustība ar Stradiņa slimnīcu sadarbojās pirmo reizi un no oktobra līdz Ziemassvētkiem darbam slimnīcā piesaistīja 26 brīvprātīgos.
