Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes muzeja vadītājs Jānis Jansons pastāstīja, ka radiouztvērējs “Latvija” bija VEF rūpnīcai pirmais augstas klases radiouztvērējs, ko ražoja pēc kara.
“Oficiāli piemin 1949. gadu kā šī modeļa ražošanas sākumu. Taču doma par radio “Latvija” bijusi jau daudz agrāk, jo Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir ar 1945. gadu datēti desmit Ādolfa Irbītes dizaina projekti, no kuriem vecākais arī vēlāk pieņemts ražošanā kā “Latvija”. Irbīte bija plaši pazīstams jau pirmskara laikā, jo, sākot jau no 1936. gada, viss radio dizains no VEF bija viņa radīts,” stāstīja Jansons.
Tas nav tautas klases radio. Tautā pirmais radioaparāts “Latvija” nebija populārs, jo iznāca tajā laikā, kad cilvēkiem nebija tādas naudas, lai to nopirktu.
“Ļoti bieži mēs nezinām, kas tieši devis radiouztvērējiem nosaukumus. Taču domāju, šis tā nosaukts, jo tomēr tajā laikā bija cilvēki, kas tieši Latvijas vārdu gribēja izcelt,” stāstīja Jansons.
Uztvērējā “Latvija” ir ieliktas dažas pirmskara uztvērēju idejas, kā skalas konstrukcija, kurai nav rādītāja, bet gan spīdīgs punkts, kas vienlaikus parāda to, kuri viļņi ieslēgti, un arī raidstaciju. Tiesa, šajā radioaparātā ir tāda īpatnība, ka nav pilni staciju nosaukumi. Priekšā tam ir četras pogas un dekoratīvā metāla aplī ir VEF emblēma. Noskaņošanas indikators jeb “maģiskā acs” atrodas augšā labajā pusē.
Dzeltenām svītrām atzīmēts katrs diapazons. Radioaparāts ir koka korpusā, finierēts ar cēlkoka finieri un lakots ar šellaka laku, protams, arī pulēts, jo tas izcēla cēlkoka struktūru. Uztvērējam ir 13 lampas un ļoti kvalitatīvs skaļrunis un membrāna. Jāsaka, ka nākamajiem VEF radiouztvērējiem tas vairs nebija tik kvalitatīvs,'' atzina Jansons.
