''Latvijas smaile ir 6218 metru augsta virsotne. “Tam Pamira Aizalaju grēdas rajonam tas ir nedz daudz, nedz maz, jo turpat līdzās ir tā dēvētā Ļeņina smaile, kas ir 7000 metru augsta,” stāsta Pietkevičs.
''Latvijas virsotne pēc pirmās uzkāpšanas tajā 1960.gada 30.jūlijā atbilstoši tam laikam tika nosaukta par “Padomju Latvijas smaili”. Pirmos Latvijas alpīnistus, kas tur uzkāpa, vadīja Imants Egberts. Savukārt, sākot ar 2000. gadu, pēc dokumentu izpētes un sarunas ar pirmreizējiem kāpējiem gaisā uzvirmoja doma par to, ka virsotnē būtu jāuzkāpj otro reizi un tā jāpārsauc mūsdienām atbilstoši par Latvijas smaili.
2005.gada vasarā alpīnistu klubs “Traverss” no Latvijas savāca septiņu cilvēku komandu un nolēma uzkāpt šajā virsotnē. Tur tika pacelts Latvijas karodziņš un piesista maza plāksnīte ar datiem. Pirmie kāpēji šajā virsotnē uzkāpa no Tadžikistānas puses, bet atkārtotajā kāpienā kāpām no Kirgizstānas puses.''
“Tā Latvija, kas atrodas Pamirā, ja raugās no lejas, ir pietiekoši augsta, sniegaina virsotne. Tā atrodas ļoti attālinātā rajonā. Pilnīgi nekādas apdzīvotības, neviena cilvēka, neviena gana vai lauksaimniecības dzīvnieka. Tikai kādi kalnu dzīvnieki, putni,” stāsta Pietkevičs.
Viņš šo smaili ieraudzīja ekspedīcijā trešajā iešanas dienā:
“Tas pirmais skats arī šķita, ka tā tiešām varētu būt Latvijas virsotne.
Tāda liela un gara siena no firna, kas ir kaut kas starp ledu un sniegu. Savukārt galā neliela trapecveida virsotnīte. Latvijai vajadzētu savu smaili, un tagad tai ir sava smaile. Un tajā kāpienā bija milzu dzinulis, un nevienu brīdi nešķita, ka kaut kam būtu jābūt citādāk.”
