Flīģeli “Latvija” ražoja Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā, sākot no 1950. gada, to konstruēja tā brīža Padomju Savienībā autoritatīvākais konstruktors - igaunis Ernsts Hīss sadarbībā ar latviešu konstruktoriem Haraldu Graudu un Aleksandru Vecmani.
Sākotnēji mehānikas pasūtīja Ļeņingradā, fabrikā “Sarkanais oktobris”, bet pēc tam tās izgatavoja Rīgā uz vietas. Instrumenti bija reti, tos saražoja ļoti maz, tajā laikā tas skaitījās liels prestižs, ja saražoja dažus instrumentus gadā.
Tas bija Baltijas flīģeļu celmlauzis, jo vēlāk visa flīģeļu ražošanas daļa pārcēlās uz Igauniju, kur izveidoja fabriku “Estonia”. Tur tāpat darbojās Hīss, bet turpināja sadarbību arī ar Rīgas instrumentu fabriku, konstruējot pianīnus.
Patiesībā, tad, kad viņš konstruēja flīģeli “Latvija”, viņš jau bija ievērojamā vecumā. Viņš ir nācis no klaviermeistaru dzimtas un savu pirmo uzņēmumu Igaunijā bija dibinājis jau 1893. gadā, stāstīja Žugs.
Tas bija liels gods - ražot nevis pianīnu, bet veselu flīģeli, jo flīģeļus gadā saražoja tikai kādus piecus vai sešus. Turklāt Padomju Savienībā nebija daudz to ražotāju, bija Ļeņingradas fabrika, Rīgas Mūzikas instrumentu fabrika un tikai vēlāk nāca klāt vēl viena fabrika Maskavā, kas arī ražoja flīģeļus.
Faktiski šis flīģelis “Latvija” ir flagmanis, bet vairāk kungu instruments. No mūsdienu analogiem viņš, protams, atpaliek, bet, ja salīdzina ar vēl vienu tā laika konkurentu flīģeli “Krasnij oktjabr”, ko ražoja Ļeņingradā, tad tajā kategorijā “Latvija”, manuprāt, bija labāks instruments, sprieda Žugs.
Savukārt salīdzināt “Latviju” ar mūsdienu “Steinway” vai “Yamaha” instrumentiem nav iespējams.
Pianisti spēlēja tolaik “Latviju”, šķiet tāds flīģelis bija Dārziņa Mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā. Savukārt Mūzikas akadēmijā es pārzinu klavieru saimniecību no 1991. gada un te tāda nav bijis šajā laikā, atzina Žugs.
Šis flīģelis bija Latvijas produkts, neskatoties uz to, ka galvenais konstruktors bija igaunis. Vajadzēja taču lepoties un bija, ar ko lepoties, cilvēki tolaik darīja to pamatīgi, katru kociņu un konstrukciju ar savām rokām vīlēja, slīpēja un izgatavoja “Latviju”.
