''Asteroīds ''Latvija'', kā daudzi citi atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām galvenajā asteroīdu joslā. Tas ir mazāks par Latviju, tā diametrs ir apmēram 36 km. To atklāja vācu astronoms Reinmūts, bet mūsu pašu astronoms Kārlis Šteins daudz darīja, lai precizētu šī asteroīda orbītu – precīzi izskaitļotu, kur un kad tas debesīs ir redzams, un ieguva tiesības tam dot nosaukumu. Tātad
asteroīdu atklāja 1933. gadā, un tas bija pirmais ar Latviju saistītais objekts debesīs, un loģiska izvēle bija - asteroīds ''Latvija''.
Varētu iztēloties kosmosā lidojošu klinšu bluķi, kas lēni griežas un uz tā virsmas ir kāda putekļu kārta un citi asteroīdi ir izsituši lielus iedobumus. Asteroīdu skaits jau ir ļoti liels, numurēti asteroīdi ir aptuveni pusmiljons. Taču vārdi nav piešķirti visiem un šī nosaukuma došanas tradīcija pēdējā laikā ir pārtraukta.
Kopumā jau vairāk nekā 20 asteroīdu nosaukumi ir saistīti ar Latviju. Kā otrais bija asteroīds ''Rīga'', tad ir vairāki asteroīdi nosaukti mūsu astronomu vārdos, kas tos pētījuši, tostarp trimdas astronomu vārdos. Savukārt kāds ukraiņu astronoms, ar kuru Latvijas astronomiem bija cieša sadarbība, vairākus asteroīdus nosauca ar Latviju saistītos vārdos, piemēram, ''Artmane'', par godu aktrisei. Tad kāds beļģu astronoms, kurš interesējies par Latvijas vēsturi, ir nosaucis asteroīdus senos vietvārdos, kā ''Duna'' jeb ''Daugava'' un ''Volmar'' jeb ''Valmiera''. Tā kā Latvija pakāpeniski piepilda debesis,'' klāsta Ilgonis Vilks.
