Goda un cieņas aizskāruma lietās vairs nevarēs apķīlāt mantu

Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, mainot tiesā iesniegto prasījumu nodrošinājuma regulējumu, - turpmāk lietās par goda un cieņas aizkaršanu vairs nevarēs prasīt atbildētāja mantu apķīlāšanu. 

Ar grozījumiem deputāti cer novērst gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai, kas iespējami, atsevišķām tiesām negodprātīgi piemērojot Civilprocesa likumā iekļauto prasījuma nodrošinājuma regulējumu, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”).

„Šis lēmums nenāk viegli, jo esam spiesti likumu papildināt ar ābeces patiesībām, kas juristiem būtu jāapgūst pirmajā kursā. Taču esam patiesi noraizējušies par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas gadījumiem, kā arī tiesu lēmumiem, kas faktiski paralizē uzņēmumu darbu. Nevaram ietekmēt tiesu lēmumus, taču darīsim visu, lai samazinātu iespējas negodprātīgai likumu interpretācijai,” norāda komisijas vadītāja.

Reaģējot uz likuma garam neatbilstošu Civilprocesa likuma normu interpretāciju atsevišķās tiesās, pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas likumā vēlreiz nostiprināti tiesas spriešanas pamatprincipi situācijās, kad tiesa vai tiesnesis lemj par prasības nodrošināšanu civilprocesā, piemēram, atbildētāja bankas kontu apķīlāšanu, informē Čepāne.

Likumā uzsvērts, ka šādās lietās jāvērtē prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, kā arī samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm. Savukārt, lemjot par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesai jāizvērtē atbildētāja iesniegtie pierādījumi un pamatojums.

Tāpat atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana nebūs pieļaujama prasībās par goda un cieņas aizskaršanu. Likuma tvērums būs plašāks – maksājumu apķīlāšana nebūs iespējama prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija nolēma grozīt likumu pēc tam, kad  jūlija nogalē tiesa ir apķīlājusi žurnāla „Ir” izdevniecības „Cits medijs” aktīvus. Tas ir darīts kā nodrošinājums maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasībā pret izdevniecību par morālo kaitējumu. Tiesa skaidroja, ka, pārbaudot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tas atzīts par pamatotu, jo saskaņā ar AS "Cits medijs" finanšu rādītājiem Sprūdam labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā civillietā goda un cieņas aizskaršanu tā izpilde varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

Savukārt  pēc advokāta Mārča Miķelsona celtās prasības pret „NP Food”, kuru „NP Food” neatzīst, tiesa noteica prasības nodrošinājumu – kontu apķīlāšanu. „NP Food” notiekošo  dēvē par reiderisma mēģinājumu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti