Gobzems rosinājis grozījumus, lai ļautu no viena saraksta Saeimā ievēlētiem pieciem deputātiem veidot "paralēlu frakciju". Intervijā LTV viņš skaidroja, ka esošā sistēma paredz priekšrocības pozīcijai, bet opozīcijai tās nav. Kā piemēru viņš minēja uzstāšanos debatēs no Saeimas tribīnes: deputātiem no frakcijas ir priekšrocība runāt pirmajiem sarakstā.
Veidojot jaunu frakciju, Gobzems pauda pārliecību, ka tai pievienotos vairāk nekā pieci cilvēki. “Bet šie cilvēki paši tuvākajā nākotnē tiks publiskoti. Sabiedrībai vairāk vai mazāk jau ir skaidrs, kuri varētu būt pirmie,” sacīja Gobzems.
Viņš arī prognozēja, ka līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām no frakcijām atšķēlušos deputātu būs vairāk nekā pašlaik valdošās partijas frakcijā. Pašlaik premjera partija ir “Jaunā Vienotība”, kurai parlamentā ir mazākais mandātu skaits – astoņi.
Savukārt taujāts par iespējamu jaunu politisko spēku, politiķis sacīja, ka tas laika gaitā būs, taču pašlaik esot pāragri dibināt jaunu partiju. Vienlaikus viņš atzina, ka pēc jauna politiskā spēka esot pieprasījums tajā sabiedrības daļā, kas jūtas pievilta.
KONTEKSTS:
Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, savulaik, lai ierobežotu tā saukto deputātu "staigāšanu" starp partijām, tika noteikts, ka viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. Līdz ar to no frakcijas aizgājušiem deputātiem nav tiesību veidot jaunu frakciju.
Aldis Gobzems Saeimā tika ievēlēts no "KPV LV" saraksta, taču šī partija ir sašķēlusies, pieciem tās deputātiem paliekot opozīcijā, kamēr 11 nolēma iekļauties Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdībā. Savukārt Gobzems tika izslēgts gan no partijas, gan frakcijas.
