Viņš jau iepriekš pauda, ka saņems rekomendāciju par pielaides nesniegšanu.
Gobzems uzskata, ka pielaides nepiešķiršana saistīta ar vēlmi "noņemt viņu kā jaunās politikas un domāšanas pārstāvi no trases".
"Tā ir ziņa jaunajiem politiķiem no čekas maisu atvēršanas pretinieka Jāņa Maizīša - neejiet politikā, mēs, čekisti, atradīsim vismurgaināko ieganstu to nepieļaut," savā "Facebook" kontā raksta Gobzems.
Gobzema atbilstību valsts noslēpuma glabāšanai SAB sāka vērtēt, viņam kļūstot par vienu no trim premjerministra amata kandidātiem. Jau toreiz tika runāts, ka Gobzems pielaidi nesaņems, un šis arguments izskanēja arī vēlāk, kad Krišjāņa Kariņa valdības veidošanas gaitā partija “KPV LV” Gobzemu virzīja par iekšlietu ministra kandidātu.
Pēc deputāta paša teiktā, atteikums piešķirt pielaidi esot pamatots ar vairākiem viņa ierakstiem sociālajā tīklā “Facebook”. Vienā no tiem Gobzems aprakstījis novērojumus par advokāta Romualda Vonsoviča biroja apmeklētājiem, bet otrā – pārmetis premjerministram Krišjānim Kariņam izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Gobzems sola SAB lēmumu pārsūdzēt un iesniegt Saeimā priekšlikumu mainīt esošo pielaižu sistēmu. Viņaprāt, tautas ievēlētiem deputātiem piekļuve valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski.
KONTEKSTS:
Gobzemam pielaide valsts noslēpumam bija viens no izšķirošajiem jautājumiem, mēģinot pēc 13. Saeimas vēlēšanām izveidot valdību. SAB lēsa, ka viņa izvērtēšana pielaides saņemšanai varētu ieilgt. Savukārt Gobzems mudināja mainīt kārtību pielaides saņemšanai valsts augstākajām amatpersonām, krietni atvieglojot tās piešķiršanu.
Gobzemam gan neizdevās izveidot valdību. Neilgi pēc tam uzvirmoja konflikti partijā “KPV LV”, no kuras Gobzems tika ievēlēts Saeimā, un viņam nācās pamest gan partiju, gan frakciju.
