Ja mūsu mērķis ir uzņemt pēc iespējas mazāk bēgļu, tad būtu negudri valdības deklarācijā rakstīt, ka neuzņems vairāk par šiem 776 cilvēkiem, kurus Latvija jau iepriekš piekrita uzņemt pēc brīvprātības principa, norādīja Gobiņš
Viņš skaidroja, ka, vērojot diskusijas lielajās ietekmīgās Eiropas valstīs, kas atbalstīja Latviju citos Latvijai svarīgajos punktos, maz ticams, ka šīs valstis tik viegli padosies un atkāpsies no bēgļu sadalīšanas idejas.
Piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele kā bēgļu krīzes risinājumu aizstāv bēgļu sadalīšanu pa valstīm, un viņai nav atkāpšanas ceļa šajā jautājumā. Ja tagad vairākas valstis nobloķēs bēgļu kvotas, tas nozīmēs Merkeles izgāšanos Vācijā, kas savukārt var novest pie radikālāku spēku nākšanu pie varas, un tas var radīt vēl lielāku kaitējumu, skaidroja Gobiņš.
Viņaprāt, Latvijas politiķiem būtu drīzāk jāpasaka, ka valsts neatbalsta kvotas, bet gatava uzņemt pirmos bēgļus, un tad divus gadus skatīties, kā notiek šī uzņemšana, kā notiek viņu integrēšana sabiedrībā, un tad var diskutēt par iespējām uzņemt vai neuzņemt vēl bēgļus.
Viņš iesaka nevilkt sarkanās līnijas, “jo tad mēs būsim vienā grozā ar preteiropiešiem”, kas neatvieglos iespēju sasniegt savus mērķus. Latvija var uzsvērt integrācijas aspektu, un tā būtu konstruktīva saruna, kurā var nonākt pie labāka rezultāta, uzskata Gobiņš.
Jau ziņots, ka kopumā pērn Eiropā ieradušies ap miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem Eiropas Savienība (ES), ieviešot ārkārtas kvotas, apņēmusies pārvietot 160 tūkstošus, palīdzot Grieķijai un Itālijai. Taču skaidrs, ka ar to nepietiks.
Lai sagatavotos turpmākai jau ieradušos patvēruma meklētāju izvietošanai citās dalībvalstīs, Eiropas institūcijas sākušas veidot pastāvīgo bēgļu pārvietošanas mehānismu.
