Panorāma

EIROPA PAGAIDĀM PALIEK BEZ UKRAINAS

Panorāma

Mūziķu atbalsts bērnu slimnīcai

Latvijai vajag lielākus celtņus

Glābšanā iesaistītie ceļamkrānu operatori: Latvijai vajag lielākus celtņus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Acis krita ciet no pārguruma. Garas stundas strādājām, vadoties tikai pēc izjūtām, jo redzēt, ko darām, nebija iespējams. Tā savu līdzdalību glābšanas darbos Zolitūdē raksturo vīri, kuri cēla ārā sagruvušos betona bluķus. Ceļamkrānu operatori atzīst - nedod dievs, ja līdzīga nelaime skartu daudz plašākus lielveikalus. Tad vajadzētu daudz jaudīgākus celtņus, kādu Latvijā nav.

Nu jau esam atpūtušies, taču pieredzētais joprojām acu priekšā - saka Imants un viņa kolēģi.

Sajūtas ir ļoti drūmas. Pirmās naktis vispār nevarēja aizmigt, tagad arī domas nomāc," atzīst SIA "Arsava" celtņa operators Imants Staševs.

Smagi arī tāpēc, ka veikalā aprāvās viena kolēģa dzīve. Edvīnam Bonusam bija brīvdiena, viņš bija aizgājis iepirkties. Celtņu firmā strādāja otro gadu. Vīri ar ceļamkrāniem ieradās ceturdienas vakarā un aizbrauca svētdienas rītā. Valērijs nostrādāja 70 stundas.

„Celtni uzstādīt ir diezgan ilgi, vismaz divas stundas. Līdzi nāk četras smagās mašīnas. Kopā pretsvari 92 tonnas. Pusotru diennakti nostrādājām, nakti pagulēju, atkal pusotru diennakti," stāsta "Arsavas" celtņa operators Valērijs Korčāns.

Strādājot parastā būvobjektā, tu redzi, kā kravu piestiprina, var vizuāli novērtēt, vai drīkst celt un redzi, kā pacel. Bet Zolitūdē, kā saka vīri, viss notika uz aklo - neredzot, no kurienes jāizceļ gruveši. Sazināšanās ar glābējiem un kolēģiem notika pa rāciju.

Sarežģītākais bija tas, ka visu laiku zem celtņa strēles darbojās cilvēki," norāda "Arsavas"celtņa operators Oļegs Gusevs. „Manā vietā bija divi izglābtie glābēji... diemžēl pēc tam bija tikai sliktas ziņas."

„Bija jāceļ paneļi, kurus pat kustināt nevarēja. Es piecēlu un man saka - stop. Sievieti izdevās izglābt no tā paneļa. Lēnām izvilka. Vajadzēja otru celtni, kas man palīdz," atceras Staševs. „Man pat 'ķepa' iegruva iekšā. Celtnis strādāja uz pārslodzi. Nolaist es nevaru, jo apakšā cilvēki, un pacelt es arī nevaru. Priekšnieki teica, ka ķepa bija pacējusies pusmetru uz apgāšanos".

Pirms kāda laika uzņēmums vērsās pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un piedāvāja noslēgt līgumu par sadarbību katastrofu gadījumos.Taču saņēma atbildi - dienests neslēdz šādus līgumus. Saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu, glābēji smago tehniku lūdz Rīgas domei, kura savukārt zina firmas, kam ir lieli celtņi. Taču lūgumu palīdzēt "Arsava" saņēmusi nevis no Domes, bet uzņēmuma "Tilts", kas lūdza vienu ceļamskrānu.

Uz Zolitūdi nosūtīti trīs 90 tonnu celtņi, taču izrādījās, ka tie nespēj pacelt smagos paneļus. Arī 220 tonnu celtnim spēki bija par mazu. Tādēļ no darbiem citā Latvijas malā atsaukts 300 tonnu ceļamkrāns.

"Arsava" ir vienīgais uzņēmums, kam Latvijā ir šādi jaudīgi celtņi. Taču tie maz līdzētu, ja traģēdija atgadītos daudz plašākos lielveikalos. Latvijai vajadzētu vienu 750 tonnu celtni, kas var 100 metru attālumā pacelt 30 tonnas.

Kā Latvijas Televīzijai norāda "Arsavas" īpašnieks Artūrs Maslovs, šāds celtnis maksā 6 miljonus latus. Mazās firmas to nevar atļauties, bet celtnim būtu liels pieprasījums. Tuvākā vieta, kur ir šāds jaudīgs celtnis, ir Somija, taču tas esot jāpasūta vismaz pusgadu uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti