Kinohronikas ir tikai maza daļa no kopumā ļoti apjomīgā digitalizētā materiāla, kas radies, pateicoties projektam „Kultūras mantojuma satura digitalizācija”. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Latvijas valsts, un tikko ir apritējis apaļš gads, kopš projekts ir uzsākts. Kas gada laikā padarīts, un kā kultūras mantojuma digitalizācija notiek praktiski – par to vēsta Latvijas Radio raidījums „Īstenības Izteiksme”.
ĪSUMĀ:
- LNB grāmatu digitalizācijā izmanto skeneri - robotu;
- Kino dokumentu digitalizācija ilgs trīs gadus;
- Digitalizēti jau 400 000 reģionālo laikrakstu lappušu;
- Kultūras mantojuma satura digitalizācijas projekts devis iespēju izveidot arī tīmekļa vietni „Dziesmu svētku krātuve”;
- Projekts "Kultūras mantojuma satura digitalizācija” ilgst četrus gadus līdz 2021. gada septembrim.
Grāmatas autonomā režīmā digitalizē robots
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) mīnus pirmajā stāvā atrodas dažādas tehniskās ierīces digitalizācijas veikšanai, modernākās no tām ir ap 40 tūkstošiem eiro vērtas. Tur Latvijas Radio tikās ar LNB digitālās bibliotēkas vadītāju Artūru Žoglu. Šajās telpās ir arī grāmatu skeneris - robots, kurš ļauj digitalizēt grāmatas autonomā režīmā. "Tas pats māk pāršķirt lappuses un tad pats digitalizē. Skenerim vidū te ir tāds grāmatu šūpulis, kur grāmatu var ielikt šaurākā V veida formā atvērumā. Tas vidējais ātrums ir apmēram 2000 lappušu stundā,” rāda Žogla.
Skaņu ierakstu studijā saimnieko Juris Lubējs. Brīdī, kad LNB apciemo Latvijas Radio, viņš nodarbojas ar vinila plašu digitalizāciju. Savu darbību sācis ar vecajām šellaka platēm. Uz Lubēja galda redzams dažādu instrumentu arsenāls – birstes un rullīši, ar ko no platēm tīra putekļus, telpā atrodas arī lenšu magnetofons un universāls plašu atskaņotājs, bet datorā atvērta programma, ar kuru arī pilnīgi nebaudāmu ierakstu var uztaisīt par baudāmu. Viens no piemēriem ir plate ar Aspazijas balss ierakstiem, kas padomju laikā bija speciāli sabojāti.
„Principā tie bija domāti iznīcināšanai, bet kāds ir tos izglābis. Kaut arī tie jau bija sašvīkāti ar asu priekšmetu, mēs tomēr dabūjām ārā to skaņu. Jo tas ieraksts bija vācu okupācijas laikā veikts, kaut arī viņa tur absolūti neko nerunāja pret padomju varu, viņa stāstīja savas atmiņas,” saka Lubējs. Aspazijas atmiņas nu ir izglābtas ar moderno tehnoloģiju palīdzību.
Līdzās audio ierakstiem un kino dokumentiem vērienīgais projekts ietver arī grāmatu, laikrakstu, fotogrāfiju, karšu un vēl cita kultūras mantojuma satura digitalizāciju. Kā atzīst Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante – pēc gada darba var vēl labāk apjaust šī projekta lielo vērtību, jo sabiedrības interese par arhīva pārziņā esošajiem atjaunotajiem kino materiāliem ir ļoti liela. Filmas jau daudz izrādītas vietējos un starptautiskos festivālos un atsevišķos seansos.
„Kino filmas šādā kvalitātē tiek digitalizētas pirmo reizi. No visa apjoma tuvojamies tam, ka būsim digitalizējuši vienu trešdaļu, kā tas ir plānots, jo kino dokumentu digitalizācija ilgs trīs gadus. Šobrīd digitalizēti apmēram 1000 nosaukumu. Šovasar tiešām rādījām ļoti daudz – gan Nacionālajā bibliotēkā, gan Doma dārza kino seansos, gan Rīgas svētkos, gan 4. maija filmu maratonā. Cilvēki nāca, skatījās un priecājās. Un vēl ir tas, ka hroniku kadri tiek izmantoti jaunu filmu radīšanā. Arī šogad mēs divām jaunām filmām nodrošinājām hroniku kadrus, un tas bija „Mērijas ceļojums” un „Laika tilti”. Es domāju, ka ieguvēji ir pilnīgi visi," klāsta Dace Bušante.
Pilnā restaurācija kopumā šobrīd veikta sešām mūsu kino vēsturē ļoti nozīmīgām dokumentālajām filmām un piecām spēlfilmām. Spēlfilmu vidū ir trīs nākamā gada jubilāra Aloiza Brenča veikumi – „Šahs briljantu karalienei”, „Liekam būt” un „Dāvanas pa telefonu” – no kurām pēdējās spilgta vizītkarte ir sēcoši draudīgā balss telefona klausulē, ko atcerēsies visi, kas šo filmu kādreiz skatījušies. Digitalizācija ar vienkāršoto pēcapstrādi savukārt veikta vairāk nekā 900 kinohronikām, kas ir visvairāk pieprasītā arhīva kolekcija. Šobrīd digitalizētas līdz 1961. gadam uzņemtās kino hronikas, kas ir patiešām unikālas sava laika liecības.
Digitalizēti jau 400 000 reģionālo laikrakstu lappušu
Līdzās kino hronikām ne mazāk interesants un populārs materiāls ir periodiskie izdevumi, sevišķi reģionālie laikraksti, ko arī projekts dod iespēju digitalizēt. Nacionālās bibliotēkas Digitālā mantojuma centra vadītāja Jana Ķikāne stāsta, ka Latvijā daudzi jau zina un skatās periodikas portālu. Tajā pašreiz nāk iekšā visvairāk jauna satura, jauni digitalizētie laikraksti un žurnāli, un kas ir ļoti pieprasīts resurss – reģionālie izdevumi. Kopumā šobrīd digitalizēti 400 000 reģionālo laikrakstu lappušu, un tās pieejamas portālā periodika.lv. Vecākais izdevums ir vācu avīze „Rigische Anzeigen” no 1761. gada, bet jaunākie – aptuveni līdz gadu tūkstošu mijai iznākušie laikraksti.
Arī pašai Janai Ķikānei ļoti interesanti bijis atrast kādu pirms 60 gadiem tapušu rakstu, pēc tam kad meklētājā viņa ierakstīja sava tēva vārdu un uzvārdu. „Šajā brīdī es vienkārši rakstīju – Zigurds Jansons. Un tā kā Zigurds Jansons, visticamāk, nav viens, es pierakstīju – kinomehāniķis. Jo precīzāk uzraksta, jo precīzāk var atrast arī informāciju,” stāstīja Ķikāne. Meklētājs kā pirmo atrod rakstu, kas publicēts 1958.gada 23.augustā laikrakstā „Cēsu Stars”. Raksta nosaukums ir „Par tiem 20, kam kļuva sērīgi skaistajā sestdienas vakarā”.
„Feļetonisks raksts ļoti interesantā padomju stilā uzrakstīts, kā mans tēvs, kas tobrīd ir aptuveni 20 gadus vecs, ir milzīgi ātri braucis ar motociklu, kā viņš ir apstādināts, kāds satraukums viņam ir bijis, kā instruktori viņu ļoti bargi ir nostrostējuši par šo ātruma pārkāpumu,” teica Ķikāne. No feļetona izriet, ka nesen stājušies spēkā jauni satiksmes noteikumi, ko braucējs nav ievērojis, par to viņam sastāda aktu un izsniedz soda talonu.
Kultūras mantojuma satura digitalizācijas projekts devis iespēju izveidot arī tīmekļa vietni „Dziesmu svētku krātuve”. Tajā vienkopus var uzzināt ļoti bagātīgu un arī uzticamu informāciju par visiem Dziesmu svētkiem – no 1783. gada līdz mūsdienām. Vietne piedāvā gan padziļinātu apskatu par katriem atsevišķiem svētkiem, gan dod iespēju arī svētkus aplūkot kopsakarībās un salīdzināt.
Tā, piemēram, uzzinām, ka 1948. gada svētkos, lai arī tie notika pamatīgā padomju ideoloģijas mērcē, pirmo reizi atskaņoja „Dziesmai šodien liela diena” un pirmo reizi programmā iekļāva deju priekšnesumus. 1955. gada svētki pirmo reizi notika Mežaparkā, bet 1973. gada svētkos pirmo reizi virsdiriģentes kārtā tika iecelta sieviete – Ausma Derkēvica. Visbiežāk dziedātās dziesmas savukārt visos 26 svētkos ir bijušas divas – „Gaismas pils” un „Jāņu vakars”.
Darbs Dziesmu svētku krātuvē kā sirdsdarbs
Jana Ķikāne Dziesmu svētku krātuvi dēvē par sirdsdarbu, kas ir vairāku pušu labas sadarbības rezultāts. „Tas ir unikāls veids, kā radās Dziesmu svētku krātuves saturs. Sanācām kopā gan mēs, gan arhīvs, gan arī strādājām ar privātajiem kolekcionāriem, lai apkopotu šos Dziesmu svētku kustībai svarīgos, nozīmīgos artefaktus, iespieddarbus, arī arhīvu krājumus. Un ja jūs aiziesiet uz Dziesmu svētku krātuvi, tad jūs varēsit arī lasīt organizāciju dokumentus, kur padomju laikā ir rakstīts virsū – pilnīgi slepeni. Mums ir lieliskā iespēja radīt šo kopējo attēlu, kopējo bildi. Mēs arī tiecamies uz veselumu, lai parādītu Dziesmu svētkus kā veselu parādību. Nevis institucionāli sadalītu. It sevišķi mūsdienās, kad ir tik daudz izdomājumu un falšu ziņu, šeit ir piekļuve pirmavotiem, un tas ir ļoti būtiski,” tā Jana Ķikāne.
Bagāto teksta informāciju papildina arī video intervijas ar Dziesmu svētku virsdiriģentiem, viņu vidū – Edgars Račevskis, kurš dalās atmiņās par savu pirmo kāpšanu Dziesmu svētku tribīnē. Edgara Račevska firmas gabals Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma” pirmo reizi tika atskaņota 1977. gadā, tieši tajos pašos svētkos, kad Raimonda Paula „Manai dzimtenei” – arī šos faktus var uzzināt Dziesmu svētku krātuvē. Tās adrese ir „dziesmusvetkukratuve.lv”.
Citus Nacionālās bibliotēkas digitalizētos materiālus visērtāk atrast ar vienotā meklētāja „lndb.lv” palīdzību. Daļa no tiem pieejami brīvi, bet daļa, kas aizsargāti ar autortiesībām, - publisko bibliotēku tīklā. Kino dokumenti savukārt noskatāmi divās vietnēs – „filmas.lv” un „redzidzirdilatviju.lv”.
Projekts "Kultūras mantojuma satura digitalizācija” ilgst četrus gadus līdz 2021. gada septembrim.
