Saskaņā ar mācību scenāriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigāde saņem satraucošas ziņas - kaimiņvalstī Baltkrievijā Polockas rūpnīcā notikusi avārija. „Mācību ideja tāda, ka Baltkrievijā notika ķīmiska avārija un noplūda nafta, un plankums nāk caur Krāslavu uz Daugavpili. Mūsu galvenais uzdevums uzstādīt norobežojošu bonu līniju, lai aizsargātu tālāk mūsu Daugavu,” mācību mērķi skaidro VUGD Latgales brigādes komandieris Vjačeslavs Šmuksts.
Līdzīgi, kā tas notiktu reālas avārijas gadījumā, glābšanas dienesta vīri pilnā ekipējumā trešdienas rītā dodas uz vietu, kur sākt glābšanas darbus. Tas notiek Daugavpils pilsētas teritorijā, un jau agrumā top štabs, kur savesta tehnika un bonas. „Uz doto brīdi Daugavas krastā ir sešas smagās automašīnas. Bonas mums ir sagatavoti 600 metri, bet mēs plānojam uzstādīt 400 metrus. Ideja tāda, ka 50% uzstādīsim mēs, Latvijas ugunsdzēsēji un glābēji, bet 50% baltkrievi,” stāsta Šmuksts.
Mācībās piedalās triju valstu glābēji - no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Tieši kopīgs šo dienestu darbs būtu nepieciešams, lai likvidētu reālas un smagas avārijas, atzīst Baltkrievijas Vitebskas apgabala glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aleksandrs Jarmašs.
Baltkrieviem pirms dažiem gadiem jau nācās piedzīvot avāriju, kur nācās likt gan bonas, gan vākt naftas produktus. „Mums ir būtiski attīstīt sadarbību un būt gataviem dažādu ārkārtas situāciju likvidācijai, līdzīgu kādu mēs piedzīvojām 2007.gadā, kad Vitebskas apgabalā plīsa cauruļvadi un Rietumu Dvinā ieplūda dīzeļdegviela. Toreiz tas radīja ne mazums problēmu arī Latvijas pusē Daugavā. Tāpēc šajās mācībās mēs kopīgi ar kolēģiem no Latvijas un Lietuvas glābšanas dienestiem atstrādāsim rīcību, kā sekmīgāk darboties un novērst līdzīgu avāriju sekas. Turklāt šādos laika apstākļos, kādi ir šobrīd, kad ir ziema un upi klāj ledus,” skaidro Jarmašs.
Mācības ir Eiropas Savienības atbalstīts pasākums un visu triju valstu finansiāla līdzdalība. „Iegādātas gan īpašas bonas, gan iekārtas, ar ko ziemas apstākļos izsūknēt un savākt naftas produktus. Būtu labi, ja šādas avārijas nenotiktu, taču mums ir jābūt gataviem visam,” stāsta Jarmašs.
