Vidzemes operatīvie dienesti kopīgā preses konferencē aktualizēja jautājumus, kas svētkos būtu jāievēro ikvienam. Ugunsdzēsēji demonstrē, cik ātri var aizdegties adventes vainags.
VUGD Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš pēc pieredzes zina, tad tieši šis laiks, kad pasākumi notiek darba kolektīvos, ir saistīts arī ar ugunsnelaimēm: “Tad ir viena telpa, kur notiek vadītāju uzrunas, fonā ir Ziemassvētku eglīte vai adventes vainadziņš, un viss ir skaisti un svinīgi, un pietiekami droši. Bet pasākuma saviesīgā daļa bieži vien ir citā telpā, tad tas vainadziņš vai eglīte paliek vieni paši. Un tam visam beigās ir arī sekas. Trīs četras dienas pirms Ziemassvētkiem parasti ir tas laiks, kad mēs saņemam šāda veida izsaukumus.”
Protams, arī mājās, iededzinot svecītes eglītē, jāievēro drošība. Ugunsdzēsēji kā galveno iemeslu min to, ka neizvērtējam, vai sveces liesmiņa neaizsniegs viegli uzliesmojošus rotājumus un zarus.
“Tagad tirgū parādās skaistas egles, kas ir speciāli audzētas – ļoti kuplas un blīviem zariem. Tad tur labāk izmantot tikai elektriskās lampiņas, virtenes. Un, ja gribas dzīvo uguni, tad liekam blakus kārtīgā svečturī,” iesaka Skrastiņš.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilga Čimoka savukārt stāsta, ka viņas dienestam visvairāk bažu rada Jaunā gada sagaidīšana: “Tās ir pirotehnikas izraisītās traumas, tās ir katru gadu. Visvairāk negribētos, ka cietušie ir bērni, bet viņi arī ir katru gadu.”
Traumas, kuras var gūt, neprasmīgi rīkojoties ar pirotehniku, kā uzsver mediķe, lielākoties ir diemžēl ļoti smagas.
“Tie ir plaši sejas ievainojumi ar sejas kaulu lūzumiem, ar acu bojājumiem, ar redzes traucējumiem.
Un šīs sekas paliek cilvēkam uz visu mūžu, dažkārt ar tiem redzes traucējumiem jāsadzīvo, ne vienmēr visu var pilnībā novērst,” norāda Čimoka.
Pirotehniķis Māris Lasmanis stāsta – galvenā problēma ir tā, ka cilvēki pirotehniku iegādājas vietās, kurām nav šīs produkcijas tirgošanas licences: “Cilvēki joprojām pērk pirotehniku no busiņiem jeb no labiem paziņām, līdz ar to mēs nezinām šīs pirotehnikas izcelsmi. Tā bīstamība, ka tā var nebūt sertificēta un jauda var būt pārāk liela, lai to izmantotu bez profesionālām zināšanām.”
Tādēļ, lai nepieļautu šādas pirotehnikas tirgošanu, būs pastiprināta kontrole. “Ja nav atļaujas un prece nav sertificēta, tad mēs esam spiesti uzsākt administratīvās lietvedības, izņemt šo preci un sodīt tirgotāju. Sods nav sevišķi liels: fiziskām personām no 35 līdz 350 eiro un juridiskām no 70 līdz 700 eiro. Bet katrs administratīvais pārkāpums vienmēr var pāraugt noziegumā, un tad jau tā atbildība ir pavisam cita, tā ir kriminālatbildība, ja ir smagas sekas iestājušās,” norāda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
Savukārt ugunsdzēsības dienesta speciālisti vērtē, ka
pilsētās, kur ir lielāka apdzīvotība un blīva apbūve, tikpat kā nav drošu vietu, lai arī neprofesionāļi, neapdraudot citus, droši varētu ķerties pie pirotehnikas.
“Pamatā visās kaut cik lielākās apdzīvotās vietās pašvaldība vai uzņēmēji organizē svētku salūtus. Mans aicinājums būtu – ejam un baudām kopā ar šīs pilsētas vai apdzīvotas vietas iedzīvotājiem licencēto, kārtīgo salūtu un paši ar savu pašdarbību nenodarbojamies,” mudina Mitrošenko.
Taujāts, vai ir bijuši mierīgi un klusi gadumijas svētki glābšanas dienestam, Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš atzīst, diemžēl tikai tajās reizēs, kad korekcijas viesusi pati daba un Jaungada naktī ir lijis.
